Kāpēc 21. gadsimtā varam brīvi pirkt un pārdot kuģus, automašīnas, zeltu, mājlopus, uzņēmumus un pārtiku, kā arī brīvi tirgot savu darba spēku vai idejas un autortiesības, bet nekustamā īpašuma atsavināšanai (un pat ieķīlāšanai, ja to dara privātpersona) vajag notāru un pēc tam vēl tiesnesi? Jo tā ir iegājies un tā notiek citās valstīs?
Saprotams, ka kādreiz zeme bija iztikas avots. To zaudējot varēja zaudēt dzīvību visa ģimene. Palikt bez mājokļa bieži vien nozīmēja nāvi, vai arī galēju postu - trūkumu un pat verdzību.
Varbūt tāpēc primitīvo zemes grāmatu “ierakstu” viltošana bija sodāma ar nāvi.
Šobrīd tas ir arhaisms, kas, visticamāk, izdzīvo pēdējās dienas. Latvija ir vadībā cīnā pret šo šo birokrātiju.
Notāriem ir daudz citu daudz nozīmīgāku lietu, ko darīt, atbrīvojot tiesas no tām neraksturīgām funkcijām.
Zemesgrāmatu likums ir kā naftalīna skapis. Arī daudzas lietas Notariāta likumā ir klajā pretrunā privātautonomijas principam un modernajām tiesībām, piemēram, Regulai Roma-1.
Pirmkārt, tēze, ka notāram, apluecinot paraksta īstumu, ir jāieskatās zemesgrāmatā, ir absurda un muļķīga. Otrkārt, likuma prasība pābaudīt vai privāts līgums nesatur ko pretlikumīgu ir provinciāla un bezjēdzīga. Treškārt, notārs nevar pārliecināties par personas rīcībspēju. Ceturtkārt, nevajag pārspīlēt AML prasības un notāra lomu, apliecinot paraksta īstumu, par darījumu likumību un naudas izcelsmi.
Ja (pingadīgs) privātīpašnieks vēlas apgrūtināt savu īpašumu ar īres līgumu, notārs un tiesnesis nav tie, kuriem būtu tiesības ko iebilst, jautāt. Tieši tāpēc zemesgrāmatā ierakstīta tiesība īrnieku izlikt bez tiesas bauda publisku ticamību. Īrnieks, sākot miteli īrēt, var pārliecināties par savām un īpašnieka tiesībām zemesgrāmatā kā publiskā reģistrā.
Līgums jàlilda - kuģis, lidmašīna, komercķīla, dzīvoklis, uzņēmums vai darbs un alga.
Cita starp - jaunā millenium paaudze vēlas strādāt attālināti, dzīvot jebkurā pasaules malā, mitekli īrējot, kas arī veicina resursu ekonomiju. Vņus par LR zemesgrāmatu prasībām būs vēl grūtāk pārliecināt...