24. Marts 2020 /NR. 12 (1122)
Viedoklis
Zemesgrāmatu ierakstiem jābalstās uz publiski apliecinātiem dokumentiem
10
Žanna Zujeva
Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas priekšsēdētājas vietniece 
Jānis Skrastiņš
Latvijas Zvērinātu notāru padomes priekšsēdētājs 

Rajona (pilsētas) tiesu tiesneši, kuri specializējas zemesgrāmatu lietās, un pie apgabaltiesām piederošie zvērinātie notāri iesniedza Saeimā argumentus par Dzīvojamo telpu īres likumprojektu (turpmāk – Likumprojekts), kuru izskata Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā pirms otrā lasījuma. Turpmāk minēti galvenie apsvērumi.

Tiesiskas valsts virsprincips prasa nodrošināt tiesību virsvadību pār politiku un tiesību saturisko orientāciju uz taisnīguma īstenošanu.1

Tiesneši un zvērināti notāri atbalsta izvirzītos tiesību politikas mērķus īres tirgus sakārtošanā. Tomēr, ja risinājuma instruments ir zemesgrāmata, tad tam jānotiek atbilstoši zemesgrāmatas procesa pamatprincipiem.

Atteikšanās no zemesgrāmatu procesa pamatprincipu ievērošanas nav pamatojama ar tehniskiem un politiskiem lietderības apsvērumiem. Tas ir juridisks jautājums, kurš prasa juridisku analīzi un pamatojumu. Diskusiju par zemesgrāmatu procesa pamatprincipu ievērošanu nedrīkst nonivelēt līdz tiesību ierakstīšanas ātrumam un citiem praktiskiem apsvērumiem. Saskaņā ar Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumu lietā Dzirnis v. Latvia valstij ir pienākums nodrošināt tādu zemesgrāmatu procesu, lai zemesgrāmatu ieraksti ir precīzi, droši un uzticami (precise, reliable and trustworthy).

Šobrīd Likumprojekta izskatīšana neatbilst labai likumdošanai un tiek ignorēti zemesgrāmatu procesa tiesību pamatprincipi.

 

Likumdošanas procesa neatbilstība labas likumdošanas principam

Satversmes tiesa lietā Nr. 2018-11-01 attiecībā uz labas likumdošanas principu ir norādījusi, ka likumdevējam jāizvērtē paredzēto tiesību normu atbilstība augstāka juridiska spēka tiesību normām un to saskaņotība ar tiesību sistēmu. Paredzētais tiesiskais regulējums, kur tas nepieciešams, jāpamato ar izskaidrojošiem pētījumiem. Likumdevējam tiesību normu jaunradē jābalstās, kur nepieciešams, plānotā tiesiskā regulējuma sociālās ietekmes izvērtējuma pētījumā un jāapsver šā tiesiskā regulējuma ieviešanai un izpildei nepieciešamie pasākumi, kā arī nozaru speciālistu izteiktās riska prognozes.

Likumprojekta izskatīšanā būtiski tiek pārkāpts labas likumdošanas princips. Ne tikai tiesnešu un zvērinātu notāru, bet arī Saeimas Juridiskā biroja argumenti par konkrētu tiesību normu neatbilstību Latvijas Republikas Satversmei netiek rūpīgi analizēti un izdiskutēti.

Zvērināti notāri jau ilgstoši seko līdzi un analizē īres līgumu noslēgšanas problēmas.

Šis raksts pieejams “Jurista Vārda” abonentiem

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.

Esošos abonentus lūdzam autorizēties:

Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!

ABONĒT

Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!

Abonentu ieguvumi:

  • Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
  • Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
  • Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
  • Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes
ABONĒ 2023.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: mazais, vidējais un lielais abonements!
10 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Magone
30. Marts 2020 / 17:10
10
ATBILDĒT
Piekrītu Šlitkem. Ir pienācis laiks domāt progresīvāk un mūsdienīgāk. Šādas vecās kārtības ieviešana ir arhaisms un sevi neattaisno. Katrā ziņā ieguvums būtu lielāks, nekā zaudējums -jā, būs kāds, kam notāra iesaiste būtu palīdzējusi, toties daudz vairāk būs tie, kuriem notāra iesaiste ir lieka. Apgalvojums -tagad sāksies ilgstoši juridiski procesi, man liekas nepatiess. Kāds juridisks process noteikti būs, neapšaubāmi, taču ieguvums no ātruma, efektivitātes, resursu ekonomijas -daudz lielāks.
Neliela atkāpe. Droši vien tā nedrīkst teikt, bet zināmā mērā priecājos par Covid-19 -daudzi ir sākuši strādāt "uz rezultātu", nevis procesu. To redzu ikdienā. Tieši valsts iestādēs. Viss notiek ātrāk -attālinātā veidā. Varbūt tādēļ, ka darbojas princips -izdari darbu un esi brīvs.
Arī savā ģimenē redzu tikai pozitīvas pārmaiņas -vīra darba devējs beidzot ir radis iespēju nodrošināt iespēju strādāt attālināti. Iepriekš darba devējam nebija tam naudas, laika...Tagad atradās. Tiek ieekonomētas 3 stundas dienā, kas iepriekš tika veltītas nokļūšanai uz darbu un atgriežoties no tā. Tagad ieekonomēto laiku var veltīt miegam, pastaigai svaigā gaisā, ģimenei. Leiputrija! Iepriekšējā režīmā vairs nevēlētos atgriezties - 20.gadsimta režīmā -"visiem ir jāiet uz darbu, viss ir jādrukā uz papīra, n-tajiem cilvēkiem viens un tas pats jāpārbauda utt." Jo tā ir pieņemts.
Varbūt ir pienācis laiks iziet ārpus rāmjiem -"mēs tā esam strādājuši, tā ir pieņemts"?
Normunds Šlitke
29. Marts 2020 / 15:28
12
ATBILDĒT
Kāpēc 21. gadsimtā varam brīvi pirkt un pārdot kuģus, automašīnas, zeltu, mājlopus, uzņēmumus un pārtiku, kā arī brīvi tirgot savu darba spēku vai idejas un autortiesības, bet nekustamā īpašuma atsavināšanai (un pat ieķīlāšanai, ja to dara privātpersona) vajag notāru un pēc tam vēl tiesnesi? Jo tā ir iegājies un tā notiek citās valstīs?
Saprotams, ka kādreiz zeme bija iztikas avots. To zaudējot varēja zaudēt dzīvību visa ģimene. Palikt bez mājokļa bieži vien nozīmēja nāvi, vai arī galēju postu - trūkumu un pat verdzību.
Varbūt tāpēc primitīvo zemes grāmatu “ierakstu” viltošana bija sodāma ar nāvi.
Šobrīd tas ir arhaisms, kas, visticamāk, izdzīvo pēdējās dienas. Latvija ir vadībā cīnā pret šo šo birokrātiju.
Notāriem ir daudz citu daudz nozīmīgāku lietu, ko darīt, atbrīvojot tiesas no tām neraksturīgām funkcijām.
Zemesgrāmatu likums ir kā naftalīna skapis. Arī daudzas lietas Notariāta likumā ir klajā pretrunā privātautonomijas principam un modernajām tiesībām, piemēram, Regulai Roma-1.
Pirmkārt, tēze, ka notāram, apluecinot paraksta īstumu, ir jāieskatās zemesgrāmatā, ir absurda un muļķīga. Otrkārt, likuma prasība pābaudīt vai privāts līgums nesatur ko pretlikumīgu ir provinciāla un bezjēdzīga. Treškārt, notārs nevar pārliecināties par personas rīcībspēju. Ceturtkārt, nevajag pārspīlēt AML prasības un notāra lomu, apliecinot paraksta īstumu, par darījumu likumību un naudas izcelsmi.
Ja (pingadīgs) privātīpašnieks vēlas apgrūtināt savu īpašumu ar īres līgumu, notārs un tiesnesis nav tie, kuriem būtu tiesības ko iebilst, jautāt. Tieši tāpēc zemesgrāmatā ierakstīta tiesība īrnieku izlikt bez tiesas bauda publisku ticamību. Īrnieks, sākot miteli īrēt, var pārliecināties par savām un īpašnieka tiesībām zemesgrāmatā kā publiskā reģistrā.
Līgums jàlilda - kuģis, lidmašīna, komercķīla, dzīvoklis, uzņēmums vai darbs un alga.
Cita starp - jaunā millenium paaudze vēlas strādāt attālināti, dzīvot jebkurā pasaules malā, mitekli īrējot, kas arī veicina resursu ekonomiju. Vņus par LR zemesgrāmatu prasībām būs vēl grūtāk pārliecināt...
Tiesnesis > Normunds Šlitke
1. Aprīlis 2020 / 21:46
3
ATBILDĒT
Jûsu komentàrs un Jûsu piekoptà darijumu prakse prasa vèl lielàku valsts uzraudzîbu!
RĀDĪT VĒL KOMENTĀRUS / 7
VĒL ŠAJĀ ŽURNĀLĀ
VĒL PAR ŠO TĒMU
— likumi.lv —
Zemesgrāmatu likums
— likumi.lv —
Par dzīvojamo telpu īri
VĒL ŠAJĀ NOZARĒ
VĒL ŠAJĀ RUBRIKĀ
Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties