Rajona (pilsētas) tiesu tiesneši, kuri specializējas zemesgrāmatu lietās, un pie apgabaltiesām piederošie zvērinātie notāri iesniedza Saeimā argumentus par Dzīvojamo telpu īres likumprojektu (turpmāk – Likumprojekts), kuru izskata Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā pirms otrā lasījuma. Turpmāk minēti galvenie apsvērumi.
Tiesiskas valsts virsprincips prasa nodrošināt tiesību virsvadību pār politiku un tiesību saturisko orientāciju uz taisnīguma īstenošanu.1
Tiesneši un zvērināti notāri atbalsta izvirzītos tiesību politikas mērķus īres tirgus sakārtošanā. Tomēr, ja risinājuma instruments ir zemesgrāmata, tad tam jānotiek atbilstoši zemesgrāmatas procesa pamatprincipiem.
Atteikšanās no zemesgrāmatu procesa pamatprincipu ievērošanas nav pamatojama ar tehniskiem un politiskiem lietderības apsvērumiem. Tas ir juridisks jautājums, kurš prasa juridisku analīzi un pamatojumu. Diskusiju par zemesgrāmatu procesa pamatprincipu ievērošanu nedrīkst nonivelēt līdz tiesību ierakstīšanas ātrumam un citiem praktiskiem apsvērumiem. Saskaņā ar Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumu lietā Dzirnis v. Latvia valstij ir pienākums nodrošināt tādu zemesgrāmatu procesu, lai zemesgrāmatu ieraksti ir precīzi, droši un uzticami (precise, reliable and trustworthy).
Šobrīd Likumprojekta izskatīšana neatbilst labai likumdošanai un tiek ignorēti zemesgrāmatu procesa tiesību pamatprincipi.
Likumdošanas procesa neatbilstība labas likumdošanas principam
Satversmes tiesa lietā Nr. 2018-11-01 attiecībā uz labas likumdošanas principu ir norādījusi, ka likumdevējam jāizvērtē paredzēto tiesību normu atbilstība augstāka juridiska spēka tiesību normām un to saskaņotība ar tiesību sistēmu. Paredzētais tiesiskais regulējums, kur tas nepieciešams, jāpamato ar izskaidrojošiem pētījumiem. Likumdevējam tiesību normu jaunradē jābalstās, kur nepieciešams, plānotā tiesiskā regulējuma sociālās ietekmes izvērtējuma pētījumā un jāapsver šā tiesiskā regulējuma ieviešanai un izpildei nepieciešamie pasākumi, kā arī nozaru speciālistu izteiktās riska prognozes.
Likumprojekta izskatīšanā būtiski tiek pārkāpts labas likumdošanas princips. Ne tikai tiesnešu un zvērinātu notāru, bet arī Saeimas Juridiskā biroja argumenti par konkrētu tiesību normu neatbilstību Latvijas Republikas Satversmei netiek rūpīgi analizēti un izdiskutēti.
Zvērināti notāri jau ilgstoši seko līdzi un analizē īres līgumu noslēgšanas problēmas.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!
Abonentu ieguvumi:
|
Žurnāls tiesiskai domai un praksei | |
|
Lasītāju serviss: abonenti@lv.lv
Informatīvais tālrunis 67311161
darbadienāsno 9:00-17:00 |
||
| Abonēšana | Par "Jurista Vārdu" | |
| Žurnāli | Redakcija | |
| Reklāma | Autoriem | |
| Darba sludinājumi | Lietošanas noteikumi | |
| Redakcija: juristavards@lv.lv | Grāmatas |
Autortiesības Kontakti |
|
Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības
/Latvijas Republikas Satversmes 90. pants/ |
© VSIA "Latvijas Vēstnesis" | |
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.
