Pagājušas jau vairākas nedēļas, kopš Eiropas kontinenta un Eiropas Savienības dalībvalstu iedzīvotāji savu ikdienas rutīnu ir pārkārtojuši dzīvei ārkārtas apstākļos. Valstu likumdevēji un izpildvaras ārkārtas apstākļos un steidzamības kārtībā izdod un pieņem daudz izmaiņu tiesiskajā regulējumā ar mērķi apkarot pandēmijas izplatības apmērus un cenšoties mazināt ekonomiskā trieciena ietekmi uz tautsaimniecību. Valstis slēdz robežas, ierobežo pārvietošanās brīvību, tiek apgrūtināta preču kustība, veikti eksporta aizliegumi atsevišķām preču kategorijām, un kopumā tiek ļoti būtiski ierobežota Eiropas Savienības iekšējā tirgus brīvā asinsrite.
Paralēli strikti nepieciešamajām darbībām, lai ierobežotu pandēmijas izplatības apmērus, sāk iezīmēties arī tendence, ka atsevišķos gadījumos ārkārtas apstākļu aizsegā tiek pieņemts tiesiskais regulējums, kas ierobežo tiesības un brīvības krietni plašāk, nekā tas būtu nepieciešams, tādējādi apdraudot demokrātijas un valsts pastāvēšanas pamatprincipus un vērtības.
Tā, piemēram, marta beigās Ungārijas parlaments nobalsoja par varas nodošanu premjerministra Viktora Orbāna valdībai, piešķirot viņam tiesības pieņemt rīkojumus bez termiņa ierobežojuma.1 Šāds gadījums Eiropas Savienības dalībvalstīs iepriekš nav pieredzēts. Policejiskām valstīm un autoritāriem režīmiem raksturīgus cilvēku uzraudzības mehānismus centušās ieviest arī Slovēnija, Serbija un Albānija.2 Pat "vecās demokrātijas" bažījas, vai epidēmijas apkarošanai nepieciešamie pasākumi (mobilo telefonu datu izmantošana iedzīvotāju izsekošanai, pārvietošanās un pulcēšanās brīvības aizliegums) tiks piemēroti samērīgi un nekavējoties izbeigti, līdzko to ļaus epidemioloģiskā situācija.3
Reaģējot uz demokrātijas apdraudējuma tendencēm Ungārijā, šī gada 1.–2. aprīlī Latvija kopā ar citām Eiropas Savienības dalībvalstīm aicināja stiprināt likuma varu un Eiropas vērtības4 (paziņojuma tekstu skat. 8. lpp.).
Šodienas situācijā katram ir svarīgi saglabāt līdzsvaru, neļauties panikai, savukārt valsts varai arī ārkārtas apstākļos ir jāsaglabā un jāciena cilvēka pamattiesības, jāsargā likuma vara, tiesiskums un demokrātijas pamatprincipi. Mēs kā sabiedrība nedrīkstam pieļaut situāciju, ka tiek veiktas tādas izmaiņas tiesiskajā regulējumā un varas sadalījumā, kas var neatgriezeniski apdraudēt demokrātiskas valsts pastāvēšanu. Būtiski, lai arī pēc pandēmijas un ārkārtas situācijas beigām Latvija un citas Eiropas Savienības valstis būtu nosargājušas tās vērtības, brīvības un principus, kas ir mūsu kontinenta demokrātisko, tiesisko un kultūras tradīciju pamatā un par ko mēs visi esam cīnījušies un iestājušies ik dienu! Lai mums vienmēr būtu valsts, kas turpina cienīt Satversmē noteiktās vērtības!
Novēlu visiem veselību, izturību, možu garu un asu prātu!
1. Skat.: https://www.politico.eu/article/viktor-orban-hungary-13-countries-deeply-concerned-over-rule-of-law/
2. Skat.: https://www.bbc.com/news/world-europe-52135402
3. Skat.: https://www.spiegel.de/politik/deutschland/corona-krise-und-buergerrechte-rendezvous-mit-dem-polizeistaat-a-68611322-f4d4-453f-aba5-5ec5a49ae329
4. Sākotnējais paziņojums: https://www.government.nl/documents/diplomatic-statements/2020/04/01/statement-by-belgium-denmark-finland-france-germany-greece-ireland-italy-luxembourg-the-netherlands-portugal-spain-sweden. Latvijas pievienošanās paziņojumam.: https://www.mfa.gov.lv/aktualitates/zinas/65792-latvija-kopa-ar-citam-es-dalibvalstim-aicina-stiprinat-likuma-varu-un-eiropas-vertibas
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.