Vispirms, pievēršoties vispārīgajiem jautājumiem, ir jānorāda likuma tvērums – Preču zīmju likums, tāpat kā līdzšinējais likums "Par preču zīmēm un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm", regulē tiesiskās attiecības preču zīmju un kolektīvo zīmju reģistrācijas un aizsardzības, kā arī ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzības jomā. Taču papildus tiek regulētas arī tiesiskās attiecības sertifikācijas zīmju reģistrācijas aizsardzības jomā.

Preču zīmju likumā ir ietverti arī preču zīmju aizsardzības pamatprincipi – teritorialitātes princips un prioritātes princips. Teritorialitātes princips nozīmē, ka ar preču zīmes reģistrāciju preču zīmes īpašnieks iegūst izņēmuma tiesības uz reģistrācijai pieteikto preču zīmi tajā jurisdikcijā, kurā vai attiecībā uz kuru tiek veikta preču zīmes reģistrācija. Tas nozīmē, ka ar preču zīmes reģistrāciju Latvijā tās īpašnieks iegūst izņēmuma tiesības Latvijas teritorijā, bet, piemēram, ar Eiropas Savienības preču zīmes reģistrāciju – visā Eiropas Savienības teritorijā. Savukārt prioritātes princips nozīmē, ka, salīdzinot tiesības uz preču zīmi savstarpēji vai ar citām tiesībām, kuras var pretstatīt preču zīmes reģistrācijai, ņem vērā to, kuras no šīm tiesībām ir agrākas.

Apzīmējumi, kas var veidot preču zīmi

Līdz Preču zīmju likuma spēkā stāšanās dienai preču zīmi varēja veidot jebkurš apzīmējums, kurš ir atšķirtspējīgs, proti, kas ļāva atšķirt viena uzņēmuma preces vai pakalpojumus no citu uzņēmumu precēm vai pakalpojumiem un ko varēja grafiski attēlot. Viena no būtiskajām izmaiņām ir tāda, ka apzīmējumam vairs nav jābūt grafiski attēlojamam. Tā vietā ir noteikts, ka apzīmējumam jābūt tādam, ko preču zīmju reģistrā var atveidot tā, ka var skaidri un nepārprotami noteikt, kas ir preču zīmes īpašniekam piešķirtās aizsardzības priekšmets.

Grafiskās attēlojamības prasības atcelšana paver plašākas iespējas preču zīmju pieteicējiem pieteikt netradicionālas preču zīmes, īpaši skaņu, kustību, hologrāfiskas vai multivides zīmes. Tagad kā preču zīmes ir iespējams pieteikt ne tikai melodijas, bet arī citas skaņas, kā, piemēram, pērkona skaņu, suņu rejas vai citas skaņas, ko nav iespējams grafiski attēlot. Arī kustību vai hologrāfiskā zīme, kas attēlota grafiski, nav tik viegli uztverama kā tad, ja tā atveidota videoformātā.

Lai arī preču zīmēm vairs nav jābūt grafiski attēlojamām, tas nenozīmē, ka tiks pieņemti jebkāda veida apzīmējumi. Arī Preču zīmes direktīvas sākuma apsvērumos atbilstoši jau pastāvošai Eiropas Savienības Tiesu praksei² ir noteikts, ka apzīmējumam jābūt atveidotam tādā veidā, kas ir skaidrs, precīzs, pašpietiekams, viegli pieejams, saprotams, noturīgs un objektīvs. Ņemot vērā, ka šī jaunā prasība ir diezgan plaši interpretējama, Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs un Eiropas Savienības dalībvalstu intelektuālā īpašuma biroji vienojās par vienotu pieeju attiecībā uz preču zīmju veidiem un to atveidošanu. Tika izstrādāts Kopīgs paziņojums par jauno preču zīmju veidu atveidošanu,³ un arī Preču zīmju likuma 4. pantā ir ietverts preču zīmju veidu uzskaitījums un preču zīmju veidu definīcijas, kas atbilst šim paziņojumam.

Preču zīmju veidu uzskaitījums ir plašāks nekā iepriekš spēkā esošajā regulējumā, un varētu šķist, ka klāt būtu nākuši vairāki jauni preču zīmju veidi.