Man mazliet izskatās pēc tā, ka jaunie uzņēmēji cenšās licenču modeli (kas tagad jau ir plaši izplatīts IT rīku tirdzniecībā), pārnest uz ķermeniskām lietām. Ja tas veiksmīgi izdosies, būsim kosmosā - licences līgums auto pirkumam, drēbēm, mājai un visam pārējam. Nevarēsim vienas drebes vilkt kopā ar citām (jo šāda darbība neatbildīs licences līgumam), nedrīkstēsim izīrēt māju/dzīvokli noteiktām personu grupām (jo neatbildīs licences līgumam un graus preču zīmes (kas būs skaisti uzmontēta uz mājas) īpašnieka reputāciju). Valsts nevarēs nomāt medīciniskas iekārtas no privātā sektora krīzes apstākļus (kamēr nepieņems speciālu likumu), jo iekārtu īpašnieka licences līgums to liegs.

Ja šādi grib, var mēģināt pārdošanas līgumā pielīgt šādas lietas un civiltiesiski nodibināt ar nosacījumiem aprobežotu īpašuma tiesību pār pārdodamajām lietām. Vai arī tieši tā, kleitas nemaz nepārdot ar pirkuma līgumu, bet nodot personai ar šo speciālo licences līgumu ar visiem noteikumiem. Šaubos, ka kleitas pircējs saņem ko vairāk par iegādes čeku, pērkot šī zīmola kleitas.

Licenču sistēma ir problēmātiska arī IT rīku izplatīšanā. Jā, tā ir ļāvusi apkarot pirātismu, bet diezgan uz patērētāju rēķina. Modelis ir pārvērties no tā, ka tu nopērc konkrētu software un vari ar to darboties cik tīk, līdz nomai, par kuru tu maksā katru mēnesi, kuru tev var pārtraukt jebkurā brīdī un tu lieto produktu, kas vāc, apstrādā un nodod tālāk tavus datus. Stāvoklis ir diezgan beztiesisks un vienīgais, kādēļ tas modelis turas kopā, ir, jo neviens lielais spēlētājs tā pēc pilnas programmas nav piemērojis šajos līgumos paredzētās klauzulas. Ir gan skumji, ka, piemēram, ir zaudēta iespēja lietot veco versiju produktam, ko pirms x gadiem persona iegādājās un, ja tas tagad ir mainījies līdz nepazīšanai, patērētājam ir tikai iespēja lietot jauno vai vairs nelietot neko, jo pēc tiem līgumiem persona pat veco programmatūras kodu nevar saglabāt un lietot savām vajadzībām.

Īpašuma varas izmantošana pār lietu nav preču zīmes vai dizainparauga reprodukcija, tā ir tieši tas - īpašuma varas izmantošana. Šeit jau nav runa par preču zīmes izmantošanu uz citām lietām vai dizainparauga izmantošanu citu lietu radīšanā.
Ja īpašums ir iegūts uz pirkuma līguma pamata bez pirkuma līgumā paredzētiem aprobežojumiem, tad to pēcāk nevar vienpusēji ierobežot bez īpašnieka piekrišanas.

Arguments par to, ka apģērbs velkot vairākas reizes nolietojas, man liekas ir diezgan nevietā, jo praktiski visas ķermeniskas lietas nolietojas. Ja kleitas ir smukas tikai 2 uzvilkšanas reizēm, parasti tas tieši liecina par sliktās kvalitātes galu. Var jau, protams, pirkuma līgumā arī likt nosacījumu, ka pircējs kleitu drīkst lietot tikai divas reizes ne ilgāk par 12 h katru. Arguments, ka valkāšana izraisa nolietošanos un tas apdraud pašu preču zīmes īpašnieku nozīmē, ka mēs beigās iesim atņemt šīs drēbes maznodrošinātajiem, kad tās pavalkātas būs ziedotas tiem?

Ja šāda būs lietu attīstība, būs vien jātaisa viss pašam.