21. Aprīlis 2020 /NR. 16 (1126)
Skaidrojumi. Viedokļi
Coo Culte lietas stāsts: vai preču noma patiesi ir absolūti atļauta darbība
6
Anna Krasanova
LL.M Master in law  

Pagājušā gada izskaņā Latvijas publiskajā telpā plašu rezonansi raisīja tā dēvētā Coo Culte kleitu nomas lieta. Lai gan šobrīd tajā gala nolēmums jau ir stājies spēkā, aizvien ir neatbildēti jautājumi par atsevišķu normu vienveidīgu izpratni. Tādēļ autore ar šo rakstu vēlas aicināt uz plašāku diskusiju nolūkā veicināt intelektuālā īpašuma tiesību efektīvas aizsardzības uzlabošanu valstī.

šis raksts ir maksas saturs
TEV IR PAROLE
E-ŽURNĀLS
e-pasta adrese
parole
atcerēties mani
Pirkt vai atvērt ar kodu
vai
autorizējies, ja žurnāls jau tavs
ABONĒ 2021.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: žurnāls, e-žurnāls un komplekts!
6 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Bronislavs Baltrumovics
1. Maijs 2020 / 15:55
0
ATBILDĒT
Jāsaka, ka autores raksta beigās izteiktajam secinājumam nevar piekrist vairāku apstākļu dēļ. Pirmkārt, LAPK 166.17 panta tvērums nav “preču zīmes reputācijas, apdraudējuma preču zīmes kvalitātei, prezentēšanas un saziņas garantēšanas un investīciju funkcijas” aizsardzība, jo šīs funkcijas ir preču zīmes “sekundārās” funkcijas, savukārt, LAPK 166.17 panta objektīvo pusi raksturo preču zīmes nelikumīga izmantošana – t.i., sākotnējās jeb preču zīmes pamata funkcijas aizsardzība – garantēt preču komerciālās izcelsmes identitāti patērētāju uztverē, lai ar attiecīgo zīmi marķētās preces būtu bez pārpratumiem identificējamas visā preču kopumā. Šādu mērķi arī ļoti uzskatāma parāda tās pašas normas jaunā redakcija, kas ir iekļauta jaunajā Preču zīmju likumā (91.pants), bet LAPK 166.17 pants ir vienkārši neveiksmīgi formulēts, radot pārāk plašu piemērošanas iespēju. Otrkārt, ne jau policija būtu tā iestāde, kas izvērtētu iespējamo tiesību uz preču zīmi pārkāpumu atbilstoši likuma “Par preču zīmēm un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm” 5.panta trešās daļas noteikumiem it administratīvā pārkāpuma procesa ietvaros, jo ne velti preču zīmju aizsardzībai ES Regula par ES preču zīmi paredz obligātu specializēto tiesu izveidi. Administratīvā pārkāpuma procesā nepastāv pušu sacīkstes princips un pierādīšanas pienākums ir iestādei, nevis ieinteresētai personai, turklāt, iestādei nav iespēju pārbaudīt personas apgalvojumus par savas preču zīmes plašo pazīstamību, reputāciju utt. – to var izdarīt tikai civillietas ietvaros tiesā, pusēm iesniedzot atbilstošus pierādījumus un argumentus un tiesai tos izvērtējot atbilstoši EST judikatūrā izteiktām vadlīnijām. Savukārt, tas, ka šī persona ir atzinusi vainu, spriežot pēc publiski pieejamā (anonimizētā) spriedumā izklāstītā, ir tikai un vienīgi šīs personas "aizstāvja" (ja var tā izteikties) "nopelns".

Līdz ar to, ja preču zīmes Coo Culte īpašnieks patiešām uzskata, ka viņam ir pamatoti iemesli iebilst pret savas preču zīmes kleitu tālāku apriti peļņas nolūkos pašnodarbinātās personas saimnieciskajā darbībā, uzņēmumam ir jāvēršas pret attiecīgo personu civiltiesiskajā kārtībā, nevis jāaizsargā savas individuālās ekonomiskās intereses ar valsts tiesībsargājošo institūciju resursiem un starpniecību, jo “tā ir lētāk un ātrāk”, jo LAPK tomēr aizsargā visas sabiedrības intereses, nevis individuālā komersanta interesi.
Toms Dreika
24. Aprīlis 2020 / 19:10
0
ATBILDĒT
Man mazliet izskatās pēc tā, ka jaunie uzņēmēji cenšās licenču modeli (kas tagad jau ir plaši izplatīts IT rīku tirdzniecībā), pārnest uz ķermeniskām lietām. Ja tas veiksmīgi izdosies, būsim kosmosā - licences līgums auto pirkumam, drēbēm, mājai un visam pārējam. Nevarēsim vienas drebes vilkt kopā ar citām (jo šāda darbība neatbildīs licences līgumam), nedrīkstēsim izīrēt māju/dzīvokli noteiktām personu grupām (jo neatbildīs licences līgumam un graus preču zīmes (kas būs skaisti uzmontēta uz mājas) īpašnieka reputāciju). Valsts nevarēs nomāt medīciniskas iekārtas no privātā sektora krīzes apstākļus (kamēr nepieņems speciālu likumu), jo iekārtu īpašnieka licences līgums to liegs.

Ja šādi grib, var mēģināt pārdošanas līgumā pielīgt šādas lietas un civiltiesiski nodibināt ar nosacījumiem aprobežotu īpašuma tiesību pār pārdodamajām lietām. Vai arī tieši tā, kleitas nemaz nepārdot ar pirkuma līgumu, bet nodot personai ar šo speciālo licences līgumu ar visiem noteikumiem. Šaubos, ka kleitas pircējs saņem ko vairāk par iegādes čeku, pērkot šī zīmola kleitas.

Licenču sistēma ir problēmātiska arī IT rīku izplatīšanā. Jā, tā ir ļāvusi apkarot pirātismu, bet diezgan uz patērētāju rēķina. Modelis ir pārvērties no tā, ka tu nopērc konkrētu software un vari ar to darboties cik tīk, līdz nomai, par kuru tu maksā katru mēnesi, kuru tev var pārtraukt jebkurā brīdī un tu lieto produktu, kas vāc, apstrādā un nodod tālāk tavus datus. Stāvoklis ir diezgan beztiesisks un vienīgais, kādēļ tas modelis turas kopā, ir, jo neviens lielais spēlētājs tā pēc pilnas programmas nav piemērojis šajos līgumos paredzētās klauzulas. Ir gan skumji, ka, piemēram, ir zaudēta iespēja lietot veco versiju produktam, ko pirms x gadiem persona iegādājās un, ja tas tagad ir mainījies līdz nepazīšanai, patērētājam ir tikai iespēja lietot jauno vai vairs nelietot neko, jo pēc tiem līgumiem persona pat veco programmatūras kodu nevar saglabāt un lietot savām vajadzībām.

Īpašuma varas izmantošana pār lietu nav preču zīmes vai dizainparauga reprodukcija, tā ir tieši tas - īpašuma varas izmantošana. Šeit jau nav runa par preču zīmes izmantošanu uz citām lietām vai dizainparauga izmantošanu citu lietu radīšanā.
Ja īpašums ir iegūts uz pirkuma līguma pamata bez pirkuma līgumā paredzētiem aprobežojumiem, tad to pēcāk nevar vienpusēji ierobežot bez īpašnieka piekrišanas.

Arguments par to, ka apģērbs velkot vairākas reizes nolietojas, man liekas ir diezgan nevietā, jo praktiski visas ķermeniskas lietas nolietojas. Ja kleitas ir smukas tikai 2 uzvilkšanas reizēm, parasti tas tieši liecina par sliktās kvalitātes galu. Var jau, protams, pirkuma līgumā arī likt nosacījumu, ka pircējs kleitu drīkst lietot tikai divas reizes ne ilgāk par 12 h katru. Arguments, ka valkāšana izraisa nolietošanos un tas apdraud pašu preču zīmes īpašnieku nozīmē, ka mēs beigās iesim atņemt šīs drēbes maznodrošinātajiem, kad tās pavalkātas būs ziedotas tiem?

Ja šāda būs lietu attīstība, būs vien jātaisa viss pašam.
AK > Toms Dreika
27. Aprīlis 2020 / 11:26
5
ATBILDĒT
Man patīk Jūsu viedoklis. Taču konkrētajā lietā preču zīmes īpašnieks vēlējās aizsargāt savas tiesības uz preču zīmi, nevis aizliegt cilvēkam izmantot īpašuma varu par kleitām.
Nopērkot kleitu vai jebkādu citu produktu, cilvēks nenopērk attiecīgā produkta preču zīmi. Produkta pirkums kā tāds nedod pamatu cilvēkam savā saimnieciskajā darbībā uzsākt izmantot citai personai piederošu preču zīmi.
RĀDĪT VĒL KOMENTĀRUS / 3
COVID-19: tiesiskie aspekti
VĒL ŠAJĀ ŽURNĀLĀ
VĒL PAR ŠO TĒMU
VĒL ŠAJĀ NOZARĒ
VĒL ŠAJĀ RUBRIKĀ
TIESĪBU PRAKSE
Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties