Izdzirdot vārdu salikumu "valsts atbalsts" (state aid) jeb Latvijas tiesību sistēmā "komercdarbības atbalsts",¹ rodas priekšstats, ka tas ir atbalsts, ko kāds saņem no valsts. Tomēr tā ir taisnība tikai daļēji – "valsts atbalsts" ir juridisks termins ar plašu un sarežģītu saturu, kura interpretēšana sagādā grūtības ne tikai atbalsta sniedzējiem, bet arī atbalsta saņēmējiem. Vispirms rakstā tiks apskatīts, kas ir valsts atbalsts un kāds ir tā juridiskais ietvars.

Valsts atbalsts principā ir aizliegts, jo tas kropļo konkurenci ES iekšējā tirgū – tādēļ, ka bagātajām ES dalībvalstīm ir plašāka rocība sniegt valsts atbalstu uzņēmumiem, taču ne tik bagātajām – iespējas ir finansiāli ierobežotākas. Aizlieguma mērķis ir attīstīt vienotu iekšējo tirgu un godīgu konkurenci starp dalībvalstīm.

Lai mazinātu nevienlīdzības risku un uzlabotu uzņēmumu ekonomisko konkurētspēju neatkarīgi no tā, kurā dalībvalstī šis uzņēmums atrodas un darbojas, Līguma par Eiropas Savienības darbību² (turpmāk – LESD) 107. panta 1. punktā ir ietverts aizliegums dalībvalstīm piešķirt atbalstu, ja vien līgumi neparedz ko citu. LESD 107. panta 2. un 3. punktā ir norādīti vairāki gadījumi, kad valsts atbalstu varētu uzskatīt par saderīgu ar tirgu (tā sauktie atbrīvojumi), piemēram, LESD 107. panta 3. punkta "a" apakšpunkts, kas attiecas uz "palīdzību, kas veicina ekonomikas attīstību apgabalos, kur dzīves līmenis ir ārkārtīgi zems vai kur valda liels bezdarbs", un LESD 107. panta 3. punkta "c" apakšpunkts, kas attiecas uz "palīdzību, kas veicina atsevišķu saimniecisko darbību vai atsevišķu tautsaimniecības jomu attīstību, ja šādai palīdzībai nav tāds nelabvēlīgs iespaids uz tirdzniecības apstākļiem, kas būtu pretrunā vispārējām interesēm". Tāpat Eiropas Komisija ir izdevusi sekundāros tiesību aktus, ar kuriem tiek regulēti nosacījumi valsts atbalsta piešķiršanai, piemēram, regulas, vadlīnijas, ziņojumus, paziņojumus, pamatnostādnes, lēmumus u.c.

Valsts atbalsta pazīmes

Lai izsecinātu, kurš no valsts atbalsta tiesiskajiem režīmiem ir piemērojams konkrētajam pasākumam, vispirms ir jāidentificē, vai plānotais pasākums kvalificējas kā valsts atbalsts, tādēļ tālāk tiks analizētas valsts atbalsta pazīmes.

LESD 107. panta 1. punktā valsts atbalsts ir definēts kā "jebkāds atbalsts, ko piešķir dalībvalstis vai ko jebkādā citā veidā piešķir no valsts līdzekļiem un kas rada vai draud radīt konkurences izkropļojumus, dodot priekšroku konkrētiem uzņēmumiem vai konkrētu preču ražošanai, ciktāl tāds atbalsts iespaido tirdzniecību starp dalībvalstīm". No minētās definīcijas izriet četras valsts atbalsta pazīmes, kuras ir ietvertas arī Komercdarbības atbalsta kontroles likumā:

(1) atbalstu tieši vai pastarpināti sniedz no valsts, pašvaldības, ES vai citiem publiskiem līdzekļiem, un/vai valsts institūcijām ir kontrolējoša ietekme pār finanšu līdzekļiem;

(2) atbalstu saņēmušais saimnieciskās darbības veicējs iegūst ekonomiskas priekšrocības, kādas tas nevarētu iegūt normālos komercdarbības veikšanas apstākļos, ja valsts atbalsts netiktu sniegts;

(3) atbalsts neattiecas uz visiem saimnieciskās darbības veicējiem vienādi, bet ir paredzēts komercsabiedrībām atkarībā no to lieluma, darbības veida, atrašanās vietas vai citiem diferencējošiem kritērijiem vai arī ir paredzēts tikai konkrētai komercsabiedrībai;

(4) atbalsts ietekmē konkurenci un tirdzniecību ES iekšējā tirgū.

Papildus minētajām četrām pazīmēm svarīgi atcerēties, ka valsts atbalsta noteikumi ir piemērojami tikai tad, ja labumu no atbalsta pasākuma gūst saimnieciskās darbības veicējs,³ tādēļ vispirms tiks apskatīts jēdziens "uzņēmums".

Vispārējās grupu atbrīvojumu regulas⁴ 1. pielikuma 1. pantā ir sniegta jēdziena "uzņēmums" definīcija: "Par uzņēmumu uzskata jebkuru saimnieciskās darbības subjektu neatkarīgi no tā juridiskās formas. Tas jo īpaši ietver pašnodarbinātas personas un ģimenes uzņēmumus, kas nodarbojas ar amatniecību vai veic citu darbību, kā arī personālsabiedrības un apvienības, kas regulāri ir iesaistītas saimnieciskajā darbībā." Šāda definīcija ir iekļauta arī Komercdarbības atbalsta kontroles likuma 1. panta otrās daļas 5. punktā, papildus ņemot vērā Eiropas Kopienas tiesas lēmuma lietā Nr. C‐41/90 lietas Klaus Hšfner 21. apsvērumā ietverto skaidrojumu.

Eiropas Savienības Tiesa (turpmāk – EST) konsekventi ir definējusi, ka saimnieciskā darbība ir ikviena darbība, kas ietver preču un pakalpojumu piedāvāšanu tirgū.⁵ Līdz ar to tas, vai atsevišķs subjekts ir uzskatāms par uzņēmumu, ir pilnībā atkarīgs no tā veikto darbību rakstura.⁶

EST ir atzinusi, ka attiecīgā subjekta statuss saskaņā ar valsts tiesību aktiem nav noteicošs. Tādējādi subjekts, kas saskaņā ar valsts tiesību aktiem klasificēts kā asociācija vai sporta klubs, LESD 107.