Atskatoties uz Augstākās tiesas priekšsēdētāja amatā aizvadītajiem 12 gadiem, I. Bičkovičs tos sauc par izaicinājumu pilniem, īpaši izceldams trīs notikumus: 2008.–2009. gada ekonomisko krīzi, kas tieši ietekmēja arī tiesu sistēmu (lietu skaita pieaugums un finansējuma samazinājums), Augstākās tiesas reorganizāciju (visām tiesām pārejot uz tīro trīspakāpju tiesu sistēmu un AT kļūstot tikai par kasācijas instanci, tādēļ likvidējot tiesu palātas) un Tieslietu padomes iedibināšanu 2010. gadā, par kuras priekšsēdētāju un institucionālo veidotāju viņam bija jākļūst saskaņā ar likumu "Par tiesu varu".¹

Sarunā ar "Jurista Vārdu" I. Bičkovičs rezumē Augstākās tiesas priekšsēdētāja amatā paveikto, kā arī iezīmē tiesu varas problēmas un nepieciešamās attīstības perspektīvas nākotnē.

Mūsu saruna notiek ārkārtējās situācijas laikā. Kā krīze ietekmēs tiesu sistēmu?

Augstākās tiesas priekšsēdētāja amatā es stājos brīdī, kad Latviju smagi skāra finanšu krīze, kas nesa ļoti strauju un lielu civillietu skaita pieaugumu. Arī pandēmijas izraisītā ekonomiskā krīze, kas sākas pašlaik, noteikti būs iemesls kaut kam līdzīgam, un arī lietu veidi būs līdzīgi – par darba samaksu, atlaišanām, pabalstiem, nenokārtotām finanšu saistībām, nodokļu parādiem, kredītiem utt. Protams, viss atkal sāksies pirmās instances tiesās, bet līdz Augstākajai tiesai nonāks tikai pēc pāris gadiem. Finanšu krīzes lietu "vilnis" Augstākajā tiesā tā īsti beidzās tikai ap 2016.–2017. gadu. Mans pilnvaru laiks gan sākās, gan tagad beidzas ar ekonomisko krīzi, kas tā vai citādi neizbēgami skar arī tiesas.

Kādi bija jūsu mērķi, pretendējot uz šo augstāko amatu tiesu varā, un vai tos ir izdevies sasniegt?

Pirms tam es jau 15 gadus biju bijis Augstākās tiesas tiesneša amatā un aptuveni 10 gadus arī vadījis Krimināllietu tiesu palātu, tāpēc situācija gan šajā tiesā, gan tiesu varā kopumā man bija labi zināma. Uz to brīdi varēja teikt, ka tiesu sistēma neilgajā laikā kopš valsts neatkarības atgūšanas ir spējusi veiksmīgi transformēties un attīstīties pareizā virzienā, Latvijas tiesas bija tuvinājušās Eiropas Savienības vidējiem rādītājiem. Es nācu ar domu šo attīstību turpināt. Mans mērķis bija turpināt tiesu neatkarības nostiprināšanas ceļu, celt tiesas spriešanas efektivitāti un kvalitāti. Domāju, ka tas šajos gados ir izdevies, visi tiesu darba rādītāji ir uzlabojušies.

Protams, ir bijušas arī akūtas problēmas, kas jārisina. Piemēram, tiesu reputācija, jo gadu, pirms stājos amatā, bija "tiesāšanās ķēķa" skandāls.² Arī jau minētā finanšu krīze un tās "sitiens" pa tiesām lika domāt par citām prioritātēm: tika krasi samazināts tiesu, tai skaitā Augstākās tiesas, budžets, mums bija jāatlaiž darbinieki, jāsamazina algas, kā arī jāskata ļoti daudz ar krīzi saistītu lietu.