Satversmes tiesa 2020. gada 12. martā pieņēma spriedumu lietā Nr. 2019-13-01 "Par Civilprocesa likuma 464. panta 4.1 daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 92. panta pirmajam teikumam"1 (turpmāk – Spriedums). Spriedumā konstitucionālā tiesa atzina, ka Civilprocesa likuma2 (turpmāk – CPL) 464. panta 4.1 daļa, ciktāl tā attiecas uz lēmumu par atteikšanos ierosināt kasācijas tiesvedību, atbilst Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk – Satversme) 92. panta pirmajam teikumam, kas nozīmē, ka arī turpmāk atteikums ierosināt kasācijas tiesvedību civillietā varēs būt nemotivēts. Izvērtētais procesuālais jautājums ir nozīmīgs civilajā tiesvedībā, tādēļ Satversmes tiesas Spriedums nešaubīgi ir pelnījis nelielu atskatu. Šī atskata mērķis ir īsumā caurlūkot Satversmes tiesas argumentus, kas ir bijuši pamatā tam, lai atzītu, ka arī turpmāk lēmumā par atteikšanos ierosināt kasācijas tiesvedību civillietā motīvi var netikt norādīti.
Likums noteic Satversmes tiesas sprieduma galīgo raksturu un tajā pausto tiesību normu interpretācijas obligātumu.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.