Pēdējā laika intervijās paužat, ka jūtaties ļoti noguris.

Tas nogurums ir jāsaprot kā kopsumma par visiem šiem aizvadītajiem gadiem, nevis kā šā brīža fiziskais stāvoklis.

Žurnālists jūs vēl var pārsteigt ar kādu jautājumu?

Šajos gados esmu dzirdējis visvisādus jautājumus, arī nepatīkamus, nepatiesus, kas pamatoti ar kaut kādām baumām un izdomājumiem, tā ka laikam mani pārsteigt ir tiešām grūti. Un arī pierasts pie tā, ka ļoti bieži manis sacītais pēc tam tiek interpretēts savādāk, nekā tas ir bijis domāts. Cilvēkiem, kuri daudz ir runājuši un ar to ir saskārušies, šis jautājums ir zināms, tādēļ vienmēr ir jāizsakās pēc iespējas precīzi, lai nav iespējas interpretēt. Uzreiz šāda pieredze, it sevišķi tiem, kuri nav publiski uzstājušies, nerodas, tā nāk ar laiku. Nu jau esmu "iekritis"¹ arī par jaunajiem ģenerālprokurora amata kandidātiem un arī līdz šim saņēmis ne vienu vien sāpīgu belzienu, kamēr apguvu šos publiskās uzstāšanās neformālos noteikumus – ko drīkst un ko nedrīkst teikt. Tie nekur nav rakstīti, bet dzīvē tie eksistē. Par saviem vārdiem būs jāatbild.

Gaidot žurnālistu, jau ieņemat aizsardzības pozīciju?

Piemēram, pret jums nē, jo es zinu jūsu stilu, kā jūs rakstāt. Savukārt ir žurnālisti, pret kuriem, nesaukšu nevienu vārdā, esmu ļoti piesardzīgs, apdomājot katru vārdu, tieši runājot par šo interpretēšanas iespēju.

Tad jau jūsu un prokuratūras publiskais tēls zināmā mērā ir veidojies žurnālistu ietekmē.

Publisko tēlu veido ne tikai iestādes darbs pats par sevi, bet arī tas, kā tas tiek atspoguļots. Tas ir viennozīmīgi. Ne velti medijus sauc par ceturto varu, jo mediju vara ir ļoti liela, un tie arī spēj ietekmēt ļoti daudzus procesus – veidot sabiedrības viedokli par kādu jautājumu, par kādu personu.

Kādu jūsu tēlu mediji ir veidojuši? Vai atšķirība starp to, ko raksta prese un kā lietas redzat pats, ir liela?

Tas ir ļoti sarežģīts jautājums. Jau no pirmās dienas bija atsevišķi mediji, kas centās radīt iespaidu, ka esmu saistīts ar atsevišķām personām un pildu to norādījumus, bet pa visiem šiem gadiem neviens konkrēts fakts vai pierādījums nav tapis publiskots. Jo es nekad neesmu pildījis kādu atsevišķu personu norādījumus, gribu vai vēlmes un ar kādu kaut ko saskaņojis. Savukārt prokuratūras tēls ir tāds, kāds tas ir.