16. Jūnijs 2020 /NR. 24/25 (1134/1135)
Tiesību politika
Saeima turpina noturēt sēdes attālinātā veidā
SATURA RĀDĪTĀJS

"Jurista Vārds" jau ir informējis par digitālo rīku e-Saeima, ar kura palīdzību, lai nodrošinātu epidemioloģisko drošību un parlamenta lemtspēju un darba nepārtrauktību, Saeima šī gada 26. maijā kā viens no pirmajiem parlamentiem pasaulē sāka noturēt attālinātās sēdes. Kaut arī izsludinātā ārkārtējā situācija ir beigusies ar 10. jūniju, Saeima drošības apsvērumu dēļ turpinās strādāt šādā veidā, kamēr epidemioloģiskā drošība valstī ir apdraudēta – par to lēmis Saeimas Prezidijs.

"Jurista Vārds" publicē šo Prezidija lēmumu, kā arī divus atzinumus, uz kuriem tas atsaucies, – Jāņa Plepa un Saeimas Juridiskā biroja slēdzienus.

Par Saeimas sēžu noturēšanu platformā e-Saeima

Saeimas Prezidija lēmums

Lai novērstu Covid-19 infekcijas izplatību, Saeimas Prezidijs (turpmāk – Prezidijs), ņemot vērā:

• Saeimas Juridiskā biroja viedokli par Saeimas attālinātās sēdes norisi, jo īpaši Juridiskā biroja atzinumus, ka:

– Latvijas Republikas Satversmē (turpmāk – Satversme) ietvertās normas tulkojamas atbilstoši to mērķim, laika garam un tehnoloģiju iespējām,

– Satversmes 15. panta ("Saeima savas sēdes notur Rīgā un tikai ārkārtīgu apstākļu dēļ tā var sanākt citā vietā") mērķis ir nodrošināt stabilu un paredzamu Saeimas darba organizāciju un nepārtrauktu Saeimas lemtspēju,

– iepriekš minētais Satversmes pants pieļauj iespēju noturēt Saeimas sēdes attālināti, izmantojot elektronisku sēdes vadības programmatūru, deputātiem neatrodoties vienā telpā,1

• Doc. Dr. iur. Jāņa Plepa sniegto viedokli par Saeimas sēžu noturēšanu attālināti, izmantojot platformu e-Saeima un Satversmes 15. panta tvērumu, un par Prezidija tiesībām sasaukt Saeimas attālinātās sēdes, ja iestājušies un pastāv ārkārtīgi apstākļi, jo īpaši J. Plepa atzinumus, ka:

– Satversme iztulkojama dinamiski, mūsdienīgā veidā un atbilstoši laikmeta garam,

– Satversmes 15. pantā lietotais formulējums "tikai ārkārtīgu apstākļu dēļ" uzskatāms par ģenerālklauzulu un nav piesaistīts Satversmē paredzētajiem īpašajiem tiesiskajiem režīmiem – kara laikam un izņēmuma stāvoklim, kā arī ārkārtējai situācijai, kuru paredz likums "Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli",

– Prezidija kompetence, lemjot par Saeimas sēdes sasaukšanu, ir konstatēt ārkārtīgu apstākļu pastāvēšanu un lemt par Saeimas sēdes noturēšanu citā vietā jeb Saeimas sēdes noturēšanu platformā e-Saeima;2

konstatējot, ka:

• ar 2020. gada 10. jūniju valstī izbeigusies saistībā ar Covid-19 infekcijas izplatību izsludinātā ārkārtējā situācija,3

• epidemioloģiskā drošība valstī jo­projām ir apdraudēta saistībā ar Covid-19 infekcijas izplatību,4

• valstī ir noteikti tādi pulcēšanās ierobežojumi, sociālās (fiziskās) distancēšanās un epidemioloģiskās drošības pasākumi, kuri Saeimas deputātu un atbildīgo Saeimas Administrācijas darbinieku sanākšanu vienkopus (vairāk nekā 100 personas) Saeimas sēžu zālē padara objektīvi neiespējamu,5

• Slimību profilakses un kontroles centrs, ņemot vērā Saeimas darba specifiku, ieteicis rast iespēju nodrošināt divu metru distances ievērošanu, kā arī veicināt attālinātā darba veikšanu,6

• Saeimas deputātu absolūtais vairākums – 57 deputāti, lai neapdraudētu savu un citu Saeimas deputātu un Saeimas Administrācijas darbinieku veselību, ir lūdzis Prezidiju noturēt Saeimas sēdes platformā e-Saeima, kamēr ir valstī noteikti pulcēšanās ierobežojumi, sociālās (fiziskās) distancēšanās un epidemioloģiskās drošības pasākumi,

• laikā, kamēr epidemioloģiskā drošība valstī ir apdraudēta, jānodrošina nepārtraukta Saeimas lemtspēja jeb likumu un Saeimas lēmumu pieņemšanas nepārtrauktība,

nolemj:

līdz turpmākam Prezidija lēmumam turpināt sasaukto Saeimas sēžu darba kārtību izskatīšanu, kā arī sasaukt un noturēt Saeimas sēdes platformā e-Saeima.

Saeimas priekšsēdētāja I. Mūrniece

Saeimas sekretārs A. Klementjevs

Rīgā 2020. gada 10. jūnijā

 


Dina Meistere
Saeimas Juridiskā biroja vadītāja

Saeimas Juridiskā biroja viedoklis par Saeimas attālinātajām sēdēm

Satversmes 15. pants noteic: "Saeima savas sēdes notur Rīgā un tikai ārkārtīgu apstākļu dēļ tā var sanākt citā vietā." Juridiskā biroja ieskatā, šīs normas mērķis ir galvenokārt nodrošināt stabilu un paredzamu Saeimas un līdz ar to arī citu valsts institūciju darba organizāciju. Tāpat šī norma ir vērsta uz Saeimas lemtspējas nepārtrauktību, jo paredz iespēju Saeimas sēdes noturēt arī ārkārtīgos apstākļos, bet citā, neierastā vietā. Nav šaubu, ka šīs normas izstrādes laikā ar tajā lietotajiem vārdiem "sanākt citā vietā" bija saprotama tikai deputātu fiziska sanākšana noteiktā vietā. Tomēr Satversmē ietvertās normas ir tulkojamas atbilstoši to mērķim, laika garam un tehnoloģiju radītajām iespējām. Mūsdienu tehnoloģijas ir radījušas iespēju Saeimas sēdes noturēt arī tādā veidā, ka deputāti neatrodas vienā telpā, bet cits citu var dzirdēt un redzēt, kā arī var nodrošināt deputātu balsojumus. Tādēļ Juridiskajam birojam nav šaubu, ka Satversmes 15. pantā minētie vārdi "ārkārtīgu apstākļu dēļ tā var sanākt citā vietā", ievērojot normas mērķi, principā pieļauj iespēju Saeimas sēdes noturēt arī attālināti, izmantojot elektronisku sēdes vadības programmatūru.

Satversmes 22. panta pirmais teikums nosaka: "Saeimas sēdes ir atklātas." Satversmē noteikto Saeimas atklāto sēžu pretstats ir Saeimas slēgtas sēdes. Saskaņā ar Satversmes 34. pantu "par Saeimas un komisiju sēžu atreferējumiem, ja tie saskan ar patiesību, nevienu nevar saukt pie atbildības. Par Saeimas un komisiju slēgtām sēdēm var sniegt ziņas tikai ar Saeimas vai komisijas prezidija atļauju." Tātad vispirms pretstats starp atklātām un slēgtām sēdēm ir iespēja atklāt ziņas par sēdes norisi. Atklātas sēdes juridiskā nozīme ir iespēja brīvi izpaust un iegūt informāciju par tajā notikušo. Tādēļ, ciktāl par atklātas sēdes norisi ir iespējams gūt atspoguļojumu no stenogrammām, audiovizuāliem ierakstiem un ciktāl ziņas par sēdes norisi var brīvi izpaust, Saeimas sēde atbilst no Satversmes 22. panta izrietošajām atklātības prasībām. Citastarp, pēc Juridiskā biroja rīcībā esošās informācijas, sēde, kas notiks attālināti, tiks translēta Saeimas tīmekļavietnē, tādējādi interesenti, kā ierasts, Saeimas sēdes norisei varēs sekot līdzi tiešraidē.

Juridiskais birojs apstiprina, ka Satversmē un Saeimas kārtības rullī minētās deputāta tiesības un noteikumus par sēžu norisi var mainīt, tikai izdarot grozījumus attiecīgajās tiesību normās. Tomēr, ciktāl Saeimas sēdes noturēšana attālināti, izmantojot elektronisko programmatūru, nodrošina visas no Satversmes un Saeimas kārtības ruļļa izrietošās deputātu tiesības, kā arī no demokrātijas un vienlīdzības principa izrietošās prasības, šādu sēžu norise var būt pieļaujama, arī neizdarot grozījumus attiecīgajos normatīvajos aktos. Vienlaikus vēršam uzmanību, ka šādu Saeimas sēžu norise, ievērojot Satversmes 15. pantā noteikto, ir pieļaujama tad, ja pastāv ārkārtēji apstākļi, kas liedz vai būtiski apgrūtina iespēju noturēt Saeimas sēdes to ierastajā veidā.

Atgādinām, ka pat klātienē notiekošu sēžu norisē pieļauti atsevišķu Saeimas kārtības ruļļa normu pārkāpumi var nebūt nozīmīgi, vērtējot Saeimas pieņemto lēmumu tiesiskumu. Satversmes tiesa ir atzinusi, ka "ne katrs procedūras pārkāpums ir pietiekams pamats tam, lai uzskatītu, ka pieņemtajam aktam nav juridiska spēka. Lai procedūras pārkāpuma dēļ kādu aktu atzītu par spēkā neesošu, jābūt pamatotām šaubām, ka tādā gadījumā, ja procedūra tiktu ievērota, būtu pieņemts atšķirīgs lēmums [sk. Satversmes tiesas 1998. gada 13. jūlija sprieduma lietā Nr. 03-04(98) secinājumu daļas 3. punktu]". Ja Saeimas attālinātas sēdes norisē netiktu nodrošinātas kādas Saeimas kārtības rullī ietvertas normas piemērošana, ciktāl to nav iespējams tehniski nodrošināt, ņemot vērā attālinātas sēdes norises īpatnības, un ciktāl šādas normas neievērošana nevar ietekmēt Saeimas lēmumu pēc būtības, šāda situācija nebūtu uzskatāma par procesuālu pārkāpumu. Šādas situācijas piemērs ir Saeimas kārtības ruļļa 69. pantā noteiktais, ka runātāji runā no tribīnes. Juridiskā biroja ieskatā, runas teikšana no tribīnes vai citas vietas nevar ietekmēt Saeimas lēmumu saturu un runātāju tiesības izteikties, ja vien tiek nodrošināts, ka runātājs pārējiem sēdes dalībniekiem ir redzams, dzirdams un viņa teikto var nostiprināt stenogrammā.

 


Doc. Dr. iur. Jānis Pleps
LU Juridiskās fakultātes Tiesību teorijas un vēstures zinātņu katedras vadītājs, Valsts prezidenta padomnieks tiesību politikas jautājumos

Par Satversmes 15. pantu un e-Saeimu

[1] Esmu uzaicināts sniegt viedokli par Saeimas sēžu norisi attālināti, izmantojot e-Saeimu7 kā īpaši šim mērķim pielāgotu tehnoloģisko risinājumu un Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk – Satversme) 15. panta tvērumu.8

Sirsnīgi pateicos par uzaicinājumu sniegt viedokli par Satversmes iztulkojumu un manas līdzšinējās akadēmiskās un profesionālās darbības augsto novērtējumu.

I

[2] Atbildes uz uzdotajiem jautājumiem noskaidrojamas Satversmes iztulkošanas ceļā. Satversmes iztulkošanas metodoloģiju nosaka vairāki Satversmes iztulkošanas pamatprincipi, kas attīstīti tiesību zinātnē un Satversmes tiesas praksē.9

[3] Satversmes iztulkošanā jāņem vērā Satversmes tiesas sniegtā norāde, ka "Satversme pēc savas būtības ir īss, lakonisks, tomēr komplicēts dokuments".10 "Kā jebkurš juridisks dokuments, arī Satversme, to pielietojot, ir jāinterpretē: ir jāievēro ne tikai teksta vārdiskā nozīme, bet it sevišķi Satversmes normu kopējā sistēma, tās jēga un mērķis, kā arī autoru (Satversmes sapulces) griba. [..] Satversmē tiešā tekstā ir noteikta tikai neliela daļa no konkrētajiem gadījumiem, kas jārisina ikdienas konstitucionālajā praksē. Atbildes uz visiem pārējiem jautājumiem ir atvasināmas no Satversmes loģikas."11

[4] Atbilžu noskaidrošanā uz uzdotajiem jautājumiem nozīme varētu būt vismaz četriem Satversmes iztulkošanas pamatprincipiem.

Pirmkārt, Satversmes vienotības princips, kas paredz, ka Satversme ir vienots dokuments un piemērojama kā vienota norma. Proti, "Satversme ir vienots veselums, un tajā ietvertās tiesību normas ir savstarpēji cieši saistītas. Katrai Satversmes normai ir sava noteikta vieta Satversmes sistēmā, un nevienai Satversmes normai nevar piešķirt lielāku nozīmi, nekā to paredz Satversmes "tēvu" griba vai Satversmes teksts".12

Otrkārt, Satversme nesatur "tukšus formulējumus".13 Proti, "neviena Satversmes norma vai tās daļa nevar tikt uzskatīta par lieku, jo šāda izpratne sagrautu Satversmes iekšējo loģisko struktūru".14

Treškārt, Satversme vienmēr ir iztulkojama dinamiski un mūsdienīgā veidā atbilstoši laikmeta garam un prasībām.15 Tas nodrošina Satversmes saturisku ietilpīgumu un tālredzīgumu, paredzot noregulējumu jautājumiem, ar kuriem Satversmes piemērotājs ir saskāries salīdzinoši nesen vai vēl tikai saskarsies.16 "Satversmes normas Latvijas tiesiskajā sistēmā interpretē nevis formāli un dogmatiski, bet gan dinamiski, lai nodrošinātu normu mērķa efektīvu sasniegšanu un īstenošanu. Satversme vienmēr ir iztulkojama, ņemot vērā pārmaiņas sabiedrības dzīvē, pieejamo tehnoloģiju un zinātnes sasniegumu iespējas un juridiskās domas attīstību Rietumu tiesību tradīcijā."17

Visbeidzot, būtisks Satversmes regulējuma elements ir demokrātiskas tiesiskas valsts vispārējie tiesību principi, kas ir īstas un tieši piemērojamas tiesību normas.18 "Principu uzdevums ir nodrošināt to, ka citas tiesību normas, arī Satversmē ietvertās, tiek piemērotas pareizi un to piemērošana, kā arī piemērošanas rezultāts pilnībā atbilst tiesiskas valsts prasībām."19

II

[5] Saeimas sēdes norise ir Saeimas iekšējās darbības un kārtības jautājums. Atsevišķi (būtiskākie) šā jautājuma regulējuma elementi ir ietverti Satversmes tekstā.20 Savukārt Saeimas sēdes norises regulējuma detalizācija atbilstoši parlamenta autonomijas principam ir kārtības ruļļa jautājums.

[6] Norādāms, ka Satversmes 21. panta kontekstā kārtības rullis nav jāsaprot tikai vienīgi kā Saeimas pieņemts likums ar šādu nosaukumu. Būtisks kārtības ruļļa elements ir arī tā piemērošanas prakse, parlamentārās paražas un dažādi Saeimas prezidija un Frakciju padomes lēmumi par Saeimas darba organizācijas jautājumiem.21

Kā secinājusi Satversmes tiesa, "Kārtības rullis nereglamentē visas situācijas izsmeļoši. Atsevišķos gadījumos Saeimas darbības procedūra noteikta citos likumos un Saeimas lēmumos. [..] Tas nav pretrunā ar Satversmes 21. pantu, jo šajā pantā ietvertais jēdziens "kārtības rullis" iztulkojams plašāk, proti, kā tādu normu kopums, kuras regulē parlamenta darbību".22

[7] Satversmes 21. pants paredz, ka Saeima iekšējās darbības un kārtības noteikšanai izstrādā sev kārtības rulli. Šajā Satversmes normā formulēta viena no parlamenta autonomijas principa izpausmēm Latvijas tiesiskajā sistēmā.23 Šajā kontekstā būtiski ir, ka "Saeima pati sev, nevis kāds cits, nosaka darba kārtību".24

Saeimas sēdes norise ir pašas Saeimas izlemjams jautājums, kura ietvaros tai piešķirta plaša rīcības brīvība. Saeimas rīcības brīvību ierobežo vienīgi Satversme un vispārējie tiesību principi.25

[8] Satversmes tiesa ir pieļāvusi, ka Saeima var noteikt konkrētu jautājumu izskatīšanas kārtību, ja tas iepriekš kārtības rullī nav ticis regulēts.

Satversmes tiesa norādījusi: "Kārtības rullis neaizliedz tādu lietu izskatīšanu, kas nav tieši paredzētas Kārtības rullī. Tāpat Kārtības rullis neliedz izskatīt lietas saskaņā ar parlamentārām paražām, ciktāl tās nav pretrunā ar Kārtības rulli. Taču viens no parlamentārās darbības pamatprincipiem prasa, lai pirms šādu lietu izskatīšanas būtu skaidra to izskatīšanas kārtība. Ja nav iedibinātu paražu, Saeimai, pirms tā uzsāk attiecīgās lietas apspriešanu, jānosaka izskatīšanas kārtība."26

III

[9] E-Saeimas izmantošana Saeimas sēdes norisei tiešā tekstā nav regulēta Satversmē vai Saeimas kārtības rullī.

Izvērtējot e-Saeimas izmantošanas praksi, konstatējams, ka tās izmantošana notikusi atbilstoši Satversmes tiesas 1998. gada 13. jūlija spriedumā lietā Nr. 03-04(98) ietvertajiem kritērijiem. Saeima ir apzinājusies, ka e-Saeimas izmantošana ir iepriekš kārtības rullī neregulēts jautājums un ir pievērsta pienācīga uzmanība e-Saeimas regulējumam, uzsākot tās izmantošanu.27

[10] Iespējams konstatēt, ka e-Saeima ir izmantota vairākās Saeimas sēdēs.28 Visās šajās sēdēs vienmēr ir piedalījies Saeimas sēdes norisei nepieciešamais deputātu skaits, kuri pārstāv visas Saeimas frakcijas.29

Būtiski, ka pirms darba uzsākšanas e-Saeimā Saeimas priekšsēdētāja ar Saeimas sēdes vadītājas tiesībām informēja par turpmāko darba organizāciju,30 kā arī šos jautājumus iepriekš bija izlēmis un noregulējis Saeimas Prezidijs.31

Tāpat Saeimas deputātiem bija iespēja apspriest e-Saeimas izmantošanas nepieciešamību un tiesībpolitiski izšķirties par darba turpinājumu e-Saeimā.32

Saeimas deputātiem tikusi nodrošināta iespēja iepazīties ar Saeimas Juridiskā biroja atzinumu par e-Saeimas saderību ar Satversmi un Saeimas kārtības rulli.33

[11] Līdz ar to Saeimas darbs e-Saeimā organizēts atbilstoši Satversmes 21. panta prasībām kā tāds Saeimas iekšējās darbības un kārtības jautājums, kurš iepriekš nav bijis regulēts kārtības rullī.

Turpmākas e-Saeimas izmantošanas perspektīvā šī Saeimas darba organizācijas prakse varētu tikt konsolidēta un iekļauta arī Saeimas kārtības rullī, paredzot tajā e-Saeimas regulējumu.

IV

[12] Satversmes 15. pants nosaka Saeimas sēžu norises vietu. Šajā pantā ietverts pamatprincips, ka Saeima savas sēdes parasti notur Rīgā. Tāpat Satversmes 15. pants pieļauj izņēmumu no vispārējā pamatprincipa, kad Saeima var sanākt citā vietā.

[13] Iespēja noturēt Saeimas sēdi citā vietā saistīta ar vairākiem Satversmes 15. pantā ietvertiem nosacījumiem.

Pirmkārt, jāpastāv "ārkārtīgiem ap­stāk­ļiem". Satversmes izstrādāšanas lai­kā līdztekus vārdam "ārkārtīgi" kā iespē­jama alternatīva apspriests arī vārds "ne­no­vēršamu".34

Otrkārt, šādu apstākļu pastāvēšana Satversmes tekstā īpaši akcentēta ar vārdu "tikai".

Treškārt, šie apstākļi objektīvi ir tādi, kas būtiski apgrūtina, padara neiespējamu vai izslēdz iespēju noturēt Saeimas sēdi Rīgā.

[14] Satversmes 15. panta formulējumu izvēle liecina, ka Saeimas sēžu noturēšana ārpus Rīgas pieļaujama tādos gadījumos, kuri nav atkarīgi no Saeimas vai Saeimas prezidija brīvas gribas. Respektīvi, lai varētu Saeimas sēdi noturēt ārpus Rīgas, nepieciešams, lai pastāvētu tādi objektīvi apstākļi, kas būtiski apgrūtinātu, padarītu neiespējamu vai izslēgtu iespēju noturēt Saeimas sēdi Rīgā.

[15] Satversmes 15. pantā lietotais formulējums "tikai ārkārtīgu apstākļu dēļ" uzskatāma par ģenerālklauzulu (nenoteiktu tiesību jēdzienu).35

Satversme attiecīgās ģenerālklauzulas konkretizāciju atstāj tās piemērotāja kompetencē, paredzot iespēju pašai Saeimai un jo īpaši Saeimas prezidijam, lemjot par Saeimas sēdes sasaukšanu, novērtēt pastāvošo situāciju un konstatēt Satversmes 15. pantā paredzēto apstākļu iestāšanos, lai varētu noturēt Saeimas sēdi citā vietā.36

[16] Nepieciešams norādīt, ka Satversmes 15. pants "ārkārtīgus apstākļus" nepiesaista Satversmē paredzētajiem īpašajiem tiesiskajiem režīmiem – kara laikam vai izņēmuma stāvoklim, kā arī ārkārtējai situācijai, kuru paredz likums "Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli".37 Satversmes 15. pantā paredzētie ārkārtīgie apstākļi var iestāties kādā no šiem īpašajiem tiesiskajiem režīmiem, un tas var prasīt Saeimas sēdes noturēšanu citā vietā. Taču kara laiks vai izņēmuma stāvoklis, kā arī ārkārtējā situācija vien nav pietiekams (automātisks) pamats Saeimas sēžu noturēšanai citā vietā.

Arī šajos īpašajos tiesiskajos režīmos nepieciešams konstatēt, ka pastāv ārkārtīgi apstākļi, kas būtiski apgrūtina, padara neiespējamu vai izslēdz iespēju noturēt Saeimas sēdi Rīgā.

Līdzīgi šādi ārkārtīgi apstākļi var izcelties arī laikā, kad valstī nav izsludināta ārkārtējā situācija vai izņēmuma stāvoklis vai iestājies kara laiks. Arī normālos apstākļos var rasties ārkārtīgi apstākļi, kas prasa Saeimas sēdes noturēšanu citā vietā.

[17] E-Saeima nodrošina Saeimas sēdes noturēšanu attālināti, Saeimas deputātiem atrodoties nevis vienkopus vienā telpā vienlaicīgi, bet katram savā darba vietā, Saeimas sēdes noturēšanai izmantojot speciāli šim nolūkam izstrādātu tehnoloģisku risinājumu.

Būtiski, ka e-Saeima ir drošs un uzticams tehnoloģisks risinājums, kā arī tā vienlīdz pieejama visiem Saeimas deputātiem. Tāpat arī e-Saeimā ievērojami un nodrošināmi būtiskākie Saeimas darba organizācijas pamatprincipi.

[18] Līdz ar to katrā gadījumā tā ir Saeimas un jo īpaši Saeimas prezidija kompetence, lemjot par Saeimas sēdes sasaukšanu, konstatēt ārkārtīgo apstākļu pastāvēšanu un lemt par Saeimas sēdes noturēšanu citā vietā.

Būtu pievēršama uzmanība, lemjot par šādu Saeimas sēžu sasaukšanu, lai Saeimas Prezidija lēmumā par attiecīgās Saeimas sēdes sasaukšanu tiktu konstatēta attiecīgo apstākļu pastāvēšana, kas pieļauj šādas Saeimas sēdes noturēšanu, kā arī sniegts pietiekams pamatojums Satversmes 15. panta piemērošanai.

V

[19] Jāuzsver, ka Latvijas pastāvēšanas laikā jautājumu par Satversmes 15. pantā paredzētā izņēmuma piemērošanu līdz šim nav nācies risināt.

13. Saeimas aizsāktā prakse e-Saeimas izmantošanā, organizējot attālinātu Saeimas darbu, veido Satversmes 15. panta piemērošanas praksi un attīsta izpratni par šā panta tvērumu un piemērošanas nosacījumiem.

Var pieļaut, ka turpmākais darbs ar e-Saeimu būs tikpat nozīmīgs Satversmes 15. panta tvēruma noteikšanā un veidos precedentus turpmākai normas piemērošanai.

[20] Par iespējami tuvāko gadījumu varētu uzskatīt mēģinājumu sasaukt un organizēt Latviešu parlamentāriešu konferenci trimdā 1948. gada 19.–20. augustā Latvijas okupācijas apstākļos.38 Tajā laikā tapušajos Satversmes komentāros īpaši uzsvērts, ka Saeimas sēdes Saeimas prezidijs var sasaukt arī ārpus Latvijas, ja ārkārtēji apstākļi to prasa.39

[21] Tāpat Satversmes 15. panta piemērošanā varētu būt vērā ņemama arī priekšparlamenta – Latvijas Tautas padomes – darba organizācija Neatkarības kara laikā. Pēc Padomju Krievijas iebrukuma un Rīgas krišanas Latvijas Tautas padomes darbs tika pārcelts uz Liepāju. Pēc Rīgas atbrīvošanas Latvijas Tautas padome atgriezās Rīgā. Savukārt bermontiādes laikā pēc uzbrukuma Rīgai Latvijas Tautas padome tika pārcelta uz Cēsīm (tur notika Latvijas Tautas padomes 1919. gada 11. un 31. oktobra sēdes).

VI

[22] Iestājoties ārkārtīgiem apstākļiem, Saeimas sēžu noturēšanas iespējas citā vietā nosaka šim mērķim pieejamās tehnoloģiskās iespējas, to drošums un lietošanas ērtums, kā arī parlamenta tiesībpolitiska gatavība šādas tehnoloģijas izmantot.

[23] No Satversmes loģikas izriet, ka rīcībspējīga Saeima, kas spēj operatīvi īstenot visai tai Satversmē piešķirtās funkcijas, tiesiskajā sistēmā ir nepieciešama visu laiku.

Saeimas darba pārtraukums vai aizkavējums noturēt sēdi var radīt būtiskus apgrūtinājumus, jo īpaši ārkārtīgos apstākļos, kad Saeimas rīcībspēja kļūst principiāli nozīmīga. Jo īpaši ņemot vērā, ka Ministru kabinetam vairs nav tiesību izdot noteikumus ar likuma spēku, un Saeimas spēja operatīvi un efektīvi īstenot likumdošanas tiesības ir kritiski svarīga.40

[24] Ja ir iespējams šādiem apstākļiem izmantot e-Saeimu, lai nodrošinātu operatīvu un efektīvu Saeimas darbu, tas būtu darāms.

[25] Jāņem vērā, ka Satversme ir mūsdienīga un atvērta tehnoloģiju attīstības nodrošinātajām iespējām.

Piemēram, senatoru atzinums par Satversmes spēkā esamību tapis, senatoriem atrodoties trijās valstīs un diviem senatoriem pievienojoties atzinuma tekstam attālināti.41 Savukārt Valsts prezidents ir izmantojis savas veto tiesības, atrodoties ārpus valsts robežām, un likumu otrreizējai caurlūkošanai atgriezis ar drošu elektronisko parakstu.42

[26] Arī konstitucionālo orgānu vadītāju paziņojumā par konstitucionālo orgānu darbības pamatprincipiem ārkārtējā situācijā īpaši uzsvērta nepieciešamība nodrošināt konstitucionālo orgānu darbības nepārtrauktību un tiem piešķirto funkciju izpildi, nepieciešamības gadījumā meklējot radošus risinājumu attālinātam darbam un darbībai elektroniskā vidē.43

[27] Līdz ar to, konstatējot ārkārtīgu apstākļu pastāvēšanu, Saeima atbilstoši Satversmes 15. pantam ir tiesīga noturēt sēdi attālināti e-Saeimā, ja Saeimas prezidijs šādu sēdi sasauc.

[28] Norādāms, ka Satversmes 15. pants joprojām saglabā vispārējo principu, ka normālos apstākļos, kad nav iestājušies Satversmes 15. pantā paredzētie izņēmuma nosacījumi, Saeimas sēde notiek tradicionāli ierastā kārtībā.

Atbilstoši parlamentārisma principiem parlamenta sēde paredz klātienes formu, dodot iespēju tiešai un nepastarpinātai tautas priekšstāvju diskusijai un mijiedarbībai klātienē (arī neformālai saziņai un kompromisu meklējumiem kuluāros).44

Tādēļ būtiski, ka šī Satversmes 15. pantā paredzētā iespēja joprojām paliek kā izņēmums, kas pielietojams tikai gadījumos, kad tam konstatējama objektīva nepieciešamība.

RAKSTA ATSAUCES /

1. Saeimas Juridiskā biroja 2020. gada 26. maija viedoklis Nr. 622.13/1-14-13/20.

2. Doc. Dr. iur. Jāņa Plepa 2020. gada 8. jūnija viedoklis (reģistrēts Saeimā 2020. gada 9. jūnijā ar Nr. 2/1696-13/20).

3. Ar 2020. gada 10. jūniju spēku zaudējis Ministru kabineta 2020. gada 12. marta rīkojums Nr. 103 "Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu".

4. Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma, kas stājies spēkā ar 2020. gada 10. jūniju, pārejas noteikumu 10. punkts.

5. Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likums un uz tā pamata izdotie Ministru kabineta 2020. gada 9. jūnija noteikumi Nr. 360 "Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai".

6. Slimību profilakses un kontroles centra 2020. gada 9. jūnija viedoklis Nr. 1-8.1.1/2020/1302 (reģistrēts Saeimā ar Nr. 2/1692-13/20).

7. E-Saeima. Skat.: https://www.saeima.lv/lv/likumdosana/e-saeima

8. Par Satversmes 15. panta tvērumu jau iepriekš esmu sniedzis viedokli Saeimas ģenerālsekretārei, izvērtējot iespēju Saeimas 2017. gada 4. maija svinīgo sēdi rīkot Rēzeknē, lai godinātu Latgales kongresa simtgadi.

9. Plašāk skat.: Pleps J. Satversmes iztulkošana. Rīga: Latvijas Vēstnesis, 2012.

10. Satversmes tiesas 2005. gada 16. decembra sprieduma lietā Nr. 2005-12-0103 17. punkts.

11. Levits E. Satversme 1995. gada 18. novembrī. Diena, 17.11.1995., Nr. 270, 2. lpp.

12. Satversmes tiesas 2006. gada 16. oktobra sprieduma lietā Nr. 2006-05-01 16. punkts.

13. Levits E. Par tiesiskās vienlīdzības principu. Latvijas Vēstnesis, 08.05.2003., Nr. 68, 19. lpp.

14. Satversmes tiesas 2005. gada 16. decembra sprieduma lietā Nr. 2005-12-0103 17. punkts.

15. Levits E. Nozīmīgs spriedums par vēlēšanām. Jurista Vārds, 19.12.2006., Nr. 50, 1.–2. lpp.

16. Pleps J., Pastars E., Plakane I. Konstitucionālās tiesības. Papildināts un pārstrādāts izdevums. Rīga: Latvijas Vēstnesis, 2014, 14. lpp.

17. Valsts prezidenta Egila Levita 2019. gada 5. augusta paziņojums Nr. 3 "Par Latvijas Republikas Satversmes 52. panta piemērošanu". Pieejams: https://www.vestnesis.lv/op/2019/158.1

18. Plašāk skat.: Rezevska D. Vispārējo tiesību principu nozīme un piemērošana. 2. izd. Rīga: D. Rezevskas izdevums, 2015.

19. Satversmes tiesas 2005. gada 16. decembra sprieduma lietā Nr. 2005-12-0103 24. punkts.

20. Piemēram, Satversmes 15., 17., 19., 20., 22., 23., 24. pants.

21. Plašāk skat.: Kusiņš G. Parlamentārās tradīcijas Latvijā. Jurista Vārds, 25.12.2012., Nr. 52, 18.–21. lpp.; Danovskis E. Saeimas kārtības ruļļa nozīme likumdošanā. Grām.: Latvijas Republikas Satversmes komentāri. V nodaļa. Likumdošana. Rīga: Latvijas Vēstnesis, 2019, 315.–322. lpp.

22. Satversmes tiesas 1998. gada 13. jūlija sprieduma lietā Nr. 03-04(98) secinājumu daļas 3. punkts.

23. Satversmes tiesas 2019. gada 23. decembra sprieduma lietā Nr. 2019-08-01 14. punkts.

24. Turpat.

25. Satversmes tiesas 2019. gada 6. marta sprieduma lietā Nr. 2018-11-01 18. punkts.

26. Satversmes tiesas 1998. gada 13. jūlija sprieduma lietā Nr. 03-04(98) secinājumu daļas 3. punkts.

27. Plašāk skat.: Lībiņa-Egnere I. No krīzes iziesim kā labāka valsts un vienotāka sabiedrība. Jurista Vārds, 05.05.2020., Nr. 18, 13.–14. lpp.

28. Pirmo reizi tā bija Latvijas Republikas 13. Saeimas pavasara sesijas astoņpadsmitā (attālinātā ārkārtas) sēde 2020. gada 26. maijā. Skat.: https://www.saeima.lv/lv/transcripts/view/2082

29. Sal.: Satversmes 23. pants.

30. Latvijas Republikas 13. Saeimas pavasara sesijas astoņpadsmitās (attālinātās ārkārtas) sēdes 2020. gada 26. maijā stenogramma. Pieejama: https://www.saeima.lv/lv/transcripts/view/2082

31. Turpat.

32. Turpat.

33. Turpat.

34. Skat. Satversmes komisijas 1. apakškomisijas 1921. gada 15. februāra sēdes protokola Nr. 12 2. lpp.

35. Plašāk skat.: Levits E. Ģenerālklauzulas un iestādes (tiesas) rīcības brīvība (I). Funkcijas likumā, piemērošana konkrētā gadījumā, kontrole augstākā iestādē un tiesā. Likums un Tiesības, 2003, Nr. 6, 162.–169. lpp., Nr. 7, 194.–205. lpp.

36. Plašāk skat.: Kalniņš E. Tiesību tālākveidošana (IV). Likums un Tiesības, 2001, Nr. 9, 274.–277. lpp.

37. Sal. skat. Satversmes 82. panta formulējumu.

38. Deksnis E.B., Beķere K. Latviešu trimdas loma valsts neatkarības idejas uzturēšanā (1945–1991). Grām.: Nepārtrauktības doktrīna Latvijas vēstures kontekstā. Autoru kolektīvs prof. T. Jundža zinātniskā vadībā. Rīga: LZA Baltijas stratēģisko pētījumu centrs, 2017, 237. lpp.

39. Vanags K. Latvijas valsts satversme. [B.v.]: L. Rumaka apgāds Valkā, 1948, 25. lpp.

40. Plašāk skat.: Levits E. Satversme ārkārtas apstākļos. Jurista Vārds, 05.05.2020., Nr. 18, 6.–10. lpp.

41. Lēbers D.A. Komentārs. Grām.: 4. maijs. Rakstu, atmiņu un dokumentu krājums par Neatkarības deklarāciju. Dr. habil. T. Jundža redakcijā. Rīga: LU žurnāla "Latvijas Vēsture" fonds, 2000, 385. lpp.

42. Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa 2018. gada 9. februāra vēstule Nr. 52. Pieejama: https://www.president.lv/storage/kcfinder/files/citi/Valsts_prezidenta_raksts_Nr.52_KorejasR.pdf

43. Valsts prezidenta Egila Levita 2020. gada 23. marta paziņojums Nr. 8 "Valsts konstitucionālo orgānu darbības pamatprincipi ārkārtējā situācijā". Pieejams: https://www.vestnesis.lv/op/2020/58A.1

44. Plašāk skat.: Schmitt C. Constitutional Theory. Durham and London: Duke University Press, 2008, pp. 328–342.

ATSAUCE UZ ŽURNĀLU
Meistere D., Pleps J. Saeima turpina noturēt sēdes attālinātā veidā. Jurista Vārds, 16.06.2020., Nr. 24/25 (1134/1135), 5.-7.lpp.; 68.-69.lpp.
patīk
drukāt
VISI RAKSTI 16. Jūnijs 2020 /NR. 24/25 (1134/1135)
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
COVID-19: tiesiskie aspekti
VĒL ŠAJĀ ŽURNĀLĀ
VĒL ŠAJĀ RUBRIKĀ
TIESĪBU PRAKSE
Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties