Situācija, kādā nonāk bērns, ja vecāki ir pieņēmuši lēmumu vairs nedzīvot kopā, nespējot savas domstarpības risināt saudzīgi pret bērnu un arī pret otru vecāku, ir neapskaužama. Tā rada bērnam trauksmi par nezināmo un vainas apziņu. Turklāt vecāki, kārtojot savas attiecības, piemirst bērnam saprotamā veidā izstāstīt, ka vecāki vairs nebūs kopā un ka bērns tajā nav vainojams. Vecāki aizmirst pajautāt bērnam, kādas ir viņa domas par turpmāko tikšanos, kopā pavadīto laiku un saziņu ar otru vecāku, viņa iesaisti bērna turpmākajā dzīvē. Bērns kļūst par galveno ieroci vecāku cīņā.

Lietā tiek iesaistīta ne tikai tiesa un bāriņtiesa, bērns tiek vests pie dažādiem speciālistiem, lai pierādītu, ka bērna tikšanās ar otru vecāku atstāj negatīvas sekas bērna veselībai un attīstībai.