2020. gada 1. jūlijā spēkā stāsies Administratīvās atbildības likums, kas paredz jaunu administratīvo sodu sistēmu un pilnveidotu regulējumu par administratīvo pārkāpumu lietu izskatīšanu. Šajā rakstā tiks aplūkoti tiesību piemērotājiem aktuālie jautājumi, kas publiskajā telpā līdz šim tika vismazāk iztirzāti un kas izriet no Administratīvās atbildības likuma (turpmāk – AAL) pārejas regulējuma. Raksta mērķis ir skaidrot atsevišķus jautājumus par to, kā būtu nodrošināma pāreja no Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk – LAPK) regulējuma uz AAL normu piemērošanu.
Administratīvās atbildības likuma normu spēks laikā
AAL Pārejas noteikumu 1. punkts paredz, ka ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē LAPK. Taču LAPK normas būs piemērojamas vēl krietnu laiku pēc jaunā likuma spēkā stāšanās. Ņemot vērā, ka AAL paredz vairākas atšķirības no LAPK gan materiālo, gan procesuālo normu regulējumā, amatpersonām ir svarīgi gūt priekšstatu par to, kādā veidā ir jāizskata administratīvo pārkāpumu lietas pārejas periodā.
AAL 4. panta ceturtā daļa reglamentē procesuālo tiesību normu intertemporālās piemērošanas principu tempus regit actum, saskaņā ar kuru procesuālajās tiesībās ir jāpiemēro tā tiesību norma, kas ir bijusi konkrētās procesuālās darbības izdarīšanas laikā. Tādējādi jaunais tiesiskais regulējums ir piemērojams arī jau uzsāktajos procesos.1
Taču attiecībā uz administratīvo pārkāpumu lietām, kas ir uzsāktas pirms AAL spēkā stāšanās, likumdevējs ir paredzējis īpašus noteikumus. Atbilstoši AAL Pārejas noteikumu 2. punktam procesuālās darbības, kas līdz AAL spēkā stāšanās dienai uzsāktas saskaņā ar LAPK, tiek arī pabeigtas kodeksā noteiktajā kārtībā. LAPK normas piemērojamas līdz attiecīgās administratīvā pārkāpuma lietvedības stadijas pabeigšanai. Tādējādi AAL ierobežo LAPK normu piemērošanu ar lietas izskatīšanas stadiju, ļaujot tiesību piemērotājiem attiecīgu procesa stadiju pabeigt saskaņā ar LAPK regulējumu. Šīs stadijas ir:
1) process (lietvedība) iestādē;
2) process tiesā;
3) izpildes stadija.
Ja AAL spēkā stāšanās brīdī iestādē būs uzsākta administratīvā pārkāpuma lietvedība, amatpersonai, izskatot lietu un pieņemot lēmumu, ir jāvadās pēc LAPK normām. Jāņem vērā, ka pie iestādes stadijas ir pieskaitāma arī administratīvā pārkāpuma lietā pieņemtā lēmuma pārsūdzēšana augstākā iestādē, tādējādi arī augstākai iestādei, izskatot lietu, būs jāpiemēro LAPK normas.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.