4. Augusts 2020 /NR. 31 (1141)
Skaidrojumi. Viedokļi
Nesamaksāto nodokļu legalizēšana
5
Dr. iur.
Jānis Baumanis
Rīgas Stradiņa universitātes Juridiskās fakultātes asoc. prof. p.i. 

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana ir viens no kaitīgākajiem ekonomiskajiem noziegumiem. Eiropas Parlamenta rezolūcijas priekšlikumā par organizēto noziedzību, korupciju un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu norādīts, ka "noziedzīgi iegūto naudas līdzekļu plūsmas, veicot naudas līdzekļu pārskaitījumus, var kaitēt finanšu sektora stabilitātei un reputācijai un apdraudēt Savienības iekšējo tirgu [..]; organizētās noziedzības izplatīšanās, korupcija un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana nopietni apdraud pilsoņu un patērētāju drošību, pārvietošanās brīvību, uzņēmumu aizsardzību, brīvu un godīgu konkurences darbību, nepieciešamību nepieļaut nelikumīgu finanšu līdzekļu un likumīgā uzņēmējdarbības cikla izkropļošanas dēļ iegūtu līdzekļu uzkrājumus un demokrātijas pamatprincipus, uz kuriem balstās Eiropas Savienība un dalībvalstis; tā kā šo parādību apkarošanai nepieciešama stingra politiskā griba visos līmeņos".1 Jāatzīst, ka tas nav pilns ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu apdraudēto interešu uzskaitījums.

Apzinoties šo lielo noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas kaitīgumu, autors rakstā pievērsis uzmanību tiesu praksē esošajās lietās visbiežāk sastopamajam šā nodarījuma izpausmes veidam, proti, Krimināllikuma 218. pantā paredzētā noziedzīgā nodarījuma rezultātā iegūtu līdzekļu legalizēšanai jeb nesamaksāto nodokļu legalizēšanai.

 

Ar nesamaksāto nodokļu "pašlegalizēšanu" saistītais tiesiskais regulējums

2019. gada 3. jūlijā spēkā stājās 2019. gada 6. jūnija likums "Grozījumi Krimināllikumā", ar kuru tika ieviestas tiesību normas, kas izriet no Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2018/1673 (2018. gada 23. oktobris) par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas apkarošanu ar krimināltiesībām (turpmāk – Direktīva).

Būtiskākā Direktīvas prasība, kas iepriekš neizrietēja ne no viena starptautiskā normatīvā akta, ir kriminalizēt predikatīvā nodarījuma izdarītāja veikto noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu (turpmāk – "pašlegalizēšana"). Proti, Direktīvas 3. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktā vispirms tiek norādīts, ka dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka turpmāk minētā rīcība, ja tā izdarīta ar nodomu, ir sodāma kā noziedzīgs nodarījums:

a) īpašuma pārveidošana vai nodošana, zinot, ka šāds īpašums ir iegūts noziedzīgā darbībā, lai slēptu vai maskētu īpašuma nelikumīgo izcelsmi vai lai palīdzētu jebkurai personai, kas ir iesaistīta šādas darbības izdarīšanā, izvairīties no minētās personas rīcības juridiskajām sekām;

b) īpašuma patiesās būtības, izcelsmes, atrašanās vietas, izvietojuma, kustības, tiesību uz to slēpšana vai maskēšana vai īpašuma piederības slēpšana vai maskēšana, zinot, ka šāds īpašums iegūts noziedzīgā darbībā.

Tad Direktīvas 3. panta 5. punktā norādīts, ka dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka 1. punkta a) un b) apakšpunktā minētā rīcība ir sodāma kā noziedzīgs nodarījums, ja to ir izdarījušas personas, kas veikušas noziedzīgo darbību, kurā iegūts īpašums, vai bijušas tajā iesaistītas.2

Visi iepriekšējie starptautiskie normatīvie akti, kas ir saistoši Latvijai, "pašlegalizēšanas" kriminalizāciju atstāja dalībvalstu ziņā. Piemēram, 2005. gada 16. maija Eiropas Padomes konvencijā par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanu, kā arī šo līdzekļu meklēšanu, izņemšanu un konfiskāciju, norādot 9.

ABONĒ 2024.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: mazais, vidējais un lielais abonements!
5 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Mārtiņš
13. Augusts 2020 / 13:24
0
ATBILDĒT
Paldies par rakstu!
Kā Jūs vērtētu situācijas, kurās iespējams pierādīt, ka nodoklis, kas bija jāmaksā valstij, jau pirms nodokļa samaksas termiņa jau ir nepamatoti pārskaitīts uz kāda cita kontu, vai naudas līdzekļi izņemti un skaidrā naudā veikti norēķini par patiesā uzņēmuma vadītāja privātiem pirkumiem, veikti norēķini par automašīnas iegādi u.c., slēpjot patieso saistību ar uzņēmumu. Faktiski jau KL 218.p.2.d. paredzētā noziedzīgā nodarījuma pabeigšanas moments ir iestājies ar brīdi, kad nauda ir atstājusi uzņēmumu un vēl PVN deklarācija nav iesniegta un pienākums maksāt nodokli nav iestājies. Vai šādā gadījumā būtu pareizi uzskatīt, ka noziedzīgs nodarījums jau ir pabeigts ar naudas ,,aizplūšanas" brīdi no uzņēmuma, ja objektīvās puses pazīmes liecina, ka uzņēmums nemaz noteiktajā termiņā nebija plānojis veikt nodokļu nomaksu un iestājoties termiņam to nemaz neveica?! Kā ir ar KL 218.p.2.d. pabeigšanas momentu, vai ir ,,akmenī kalts", ka tas tiek pabeigts tikai tad kad iestājās termiņš?! Jautājumi retoriski!
Igors Gerasimins
12. Augusts 2020 / 21:17
0
ATBILDĒT
Paldies, autoram Jānim Baumanim par interesanto rakstu.
Manā skatījumā ir laiks arī Latvijas krimināltiesību doktrīnā attīstīt jautājumu par [predikatīvā] noziedzīgā nodarījuma juridisko un faktisko pabeigtību.
Jānis Baumanis
7. Augusts 2020 / 12:19
0
ATBILDĒT
Jāatzīmē, ka teorētiski pastāv vēl viens situācijas, kurā tiek uzsāktas ar legalizēšanu saistītās darbības, pirms predikatīvā nodarījuma pebeigšanas (respektīvi, pirms pirmās predikatīvā nodarījuma "epizodes" pabeigšanas), novērtējums: maksājumus par fiktīviem darījumiem, ja objektīvo un subjektīvo pazīmju klāsts tam atbilst, var atzīt par nodarījumu, kas paredzēts KL 15.p.3.d. un 195.p. Tādējādi, pabeidzot predikatīvo nodarījumu, KL 195.p. paredzētais nodarījums pāriet pabeigta nodarījuma stadijā.
RĀDĪT VĒL KOMENTĀRUS / 2
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties