Tiesiskās aizsardzības process (turpmāk arī – TAP) ir līdzeklis finansiālās grūtībās nonākušu uzņēmumu glābšanai, parādniekam par to vienojoties ar kreditoru vairākumu. Izstrādājot TAP pasākumu plānu (turpmāk – TAP plāns), parādnieks tajā norāda visas nesegtās saistības un to restrukturizācijas kārtību jeb to, cik lielā apmērā un kādā termiņā šīs saistības tiks segtas. Pastāv vispārējs princips, ka pret kreditoriem un to prasījumiem jāizturas vienādi, atbilstoši to statusam.¹ Tomēr praksē nereti ir gadījumi, kad ne visu kreditoru prasījumi tiek norādīti TAP plānā un restrukturizēti tāpat kā pārējo kreditoru prasījumi.² Šajā rakstā ir aplūkoti apsvērumi par to, vai šāda situācija vispār ir pieļaujama. Ja ir, tad kādos gadījumos, un vai šajā jautājumā būtu nepieciešami grozījumi Maksātnespējas likumā (turpmāk – ML).

Prasījumu dalījums TAP ietvaros

[1] Runājot par kreditoru prasījumu statusu TAP ietvaros, vispirms ir jāatceras, ka TAP sastāv no divām daļām: a) TAP ierosināšanas stadijas, kas ilgst no TAP lietas ierosināšanai tiesā līdz brīdim, kad TAP pieteikums tiek izskatīts pēc būtības, un b) no TAP plāna izpildes stadijas, kas sākas ar brīdi, kad tiesa apstiprina TAP plānu (ja apstiprina), un ilgst līdz brīdim, kad TAP tiek izbeigts sakarā ar plāna izpildi vai tāpēc, ka to nav iespējams izpildīt.

Saskaņā ar ML 3. panta otro daļu tiesiskās aizsardzības process tiek uzsākts ar dienu, kad tiesā ierosināta tiesiskās aizsardzības procesa lieta.

[2] Atbilstoši ML sistēmai visi pret parādnieku vērstie prasījumi TAP ietvaros ir iedalāmi divās kategorijās atkarībā no prasījumu rašanās laika, prasījuma pamata un saistību izpildes statusa:

a) t.s. kreditoru prasījumi un

b) prasījumi, kas saistīti ar TAP izmaksām (jeb TAP izmaksas).

[3] Par kreditoru prasījumiem TAP regulējuma izpratnē uzskatāmi tie nesegtie prasījumi, kuri ir radušies pirms TAP uzsākšanas (t.i., pirms TAP lietas ierosināšanas) un kuru izpildes termiņš ir iestājies pirms TAP uzsākšanas vai iestāsies TAP laikā. Piemēram, parādnieks pirms TAP uzsākšanas ir saņēmis preces vai pakalpojumus, taču nav paspējis vai bijis spējīgs norēķināties līdz TAP uzsākšanas brīdim; vai arī parādnieka līgums ar piegādātāju paredz, ka apmaksa veicama ilgākā laika posmā un beigu termiņš iestājas jau TAP laikā.³

[4] Otrā prasījumu grupa jeb prasījumi, kas saistīti ar TAP izmaksām, tipiski rodas jau pēc TAP uzsākšanas (TAP lietas ierosināšanas). Saskaņā ar ML 11. panta pirmo daļu TAP izmaksas ir:

a) tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošās personas atlīdzība un

b) izdevumi, kas rodas, nodrošinot tiesiskās aizsardzības procesa likumīgu un efektīvu norisi.

Saskaņā ar ML 167. panta trešo daļu TAP izdevumos iekļauj: kārtējos nodokļu un nodevu maksājumus, parādnieka darbinieku algas, mantas uzturēšanai un saglabāšanai nepieciešamos izdevumus, kā arī ar parādnieka saimnieciskās darbības nodrošināšanu saistītās izmaksas.

Citiem vārdiem sakot, TAP izmaksas ir visi izdevumi, kas parādniekam rodas, lai īstenotu TAP kā procedūru, un visi izdevumi, kas TAP laikā (no dienas, kad ir ierosināts TAP) parādniekam rodas saistībā ar tā veikto komercdarbību. Saskaņā ar ML 38. panta septīto daļu TAP izdevumiem nav piemērojamas TAP metodes, t.i., tie ir jāsedz pilnā apmērā un tādā termiņā, kā paredz likums vai līgums, uz kura pamata tie rodas.

[5] Prasījumu dalīšana kreditoru prasījumos un TAP izmaksās attiecas arī uz tiem gadījumiem, kad parādniekam TAP laikā uz likuma vai līguma pamata turpinās tiesiskās attiecības ar attiecīgo kreditoru. Piemēram, uz likuma pamata parādniekam saglabājas pienākums maksāt nodokļus vai arī tiek turpināti iepriekš noslēgtie līgumi par preču un pakalpojumu saņemšanu komercdarbības nodrošināšanai. Attiecīgi nodokļu maksājumi par periodu līdz TAP ierosināšanai ir uzskatāmi par kreditoru prasījumiem, savukārt nodokļu maksājumi pēc TAP ierosināšanas – par TAP izmaksām. Līdzīgi ar saņemtajām precēm un pakalpojumiem. Ja prece vai pakalpojums ir saņemts un nav vēl apmaksāts līdz TAP ierosināšanai, prasījums atzīstams par kreditoru prasījumu un iekļaujams TAP plānā. Savukārt, ja prece vai pakalpojums ir saņemts pēc TAP uzsākšanas, prasījums uzskatāms par TAP izdevumiem, kas saistīti ar parādnieka komercdarbības nodrošināšanu (ML 167.