Šajā rakstā tiek izvērtēta pašreizējā Civillikuma regulējuma atbilstība civiltiesiskās atbildības noteikšanai gadījumā, kad kaitējumu radījusi mākslīgā intelekta vadīta programmatūra vai ierīce. Tostarp raksta ietvaros tiek analizēta ne tikai šī brīža normatīvā regulējuma piemērotība attiecībā uz civiltiesiskās atbildības noteikšanas iespējamību, bet arī uzmanība tiek pievērsta mākslīgā intelekta jēdzieniskajai izpratnei (t.sk. mākslīgā intelekta attīstības stadijām) un potenciālajām nākotnes perspektīvām. Šajā rakstā paustais autoru viedoklis tika izklāstīts arī Latvijas Universitātes 78. starptautiskās konferences referātā ar tādu pašu nosaukumu.
Pirkt vai atvērt ar kodu
|
Žurnāls tiesiskai domai un praksei | |
|
Lasītāju serviss: abonenti@lv.lv
Informatīvais tālrunis 67311161
darbadienāsno 9:00-17:00 |
||
| Par "Jurista Vārds" | Autoriem | |
| Redakcija | Lietošanas noteikumi | |
| Kontakti | Autortiesības | |
| Reklāma | Grāmatu e-veikals | |
| Redakcija: juristavards@lv.lv | Abonēšana | Lapas karte |
|
Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības
/Latvijas Republikas Satversmes 90. pants/ |
© VSIA "Latvijas Vēstnesis" | |
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.
