Normatīvo aktu projektu izstrādes rokasgrāmatās rekomendē likumprojektos ietvert normas, kas ir skaidras un saprotamas ikvienam, kam no attiecīgā likuma izriet tiesības vai pienākumi. Sarežģīts un pārslogots likuma teksts ne tikai apgrūtina izpratni par izrietošajām tiesībām un pienākumiem, bet arī rada negatīvu attieksmi pret likumdevēju.¹

Skaidrām jābūt ne tikai likumprojektā ietvertajām normām, bet arī likuma mērķim. Nepamatotas stilistiskas atšķirības var radīt atšķirīgas likuma interpretācijas iespējas. Likumprojektu izstrādātājiem tiek rekomendēts ievērot vienotu stilu konkrētā likuma ietvaros, kā arī salīdzinājumā ar citiem likumiem. Vienots stils jāietur arī likumprojekta noformējumā, lai atvieglotu tā sagatavošanu apstiprināšanai un izsludināšanai.

Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumos tiek norādīts, ka likumprojekta nosaukums jāveido pēc iespējas īsāks un atbilstošs likumprojekta saturam,² lai likumprojekta nosaukums atklātu tā saturu. Likuma nosaukuma un satura saderība nepieciešama, lai jau pēc nosaukuma varētu spriest, kādas attiecības likums regulē.

Likuma nosaukuma izvēlē tiek piedāvātas divi ieteikumi. Viens no tiem paredz izvēlēties nosaukumu, jau sākot darbu pie likuma izstrādes, jo nosaukums, tāpat kā likuma mērķis, palīdz orientēties saturā. Otrs variants pieļauj precīzu likuma nosaukumu izvēlēties tikai tad, kad likuma teksts ir pilnībā gatavs.

Pārāk gari nosaukumi ir vairākiem likumiem, kas saistīti ar dažādām konvencijām un sākas ar prievārdu "par". Viens no tiem izceļas īpaši, likuma nosaukumā ir trīs palīgteikumi.³ Tomēr kopumā mūsu likumu nosaukumi ir lakoniski un atspoguļo to saturu.

Vairāk neveiksmīgi piemēri atrodami Ministru kabineta noteikumos. Piemēram, valdības noteikumi "Maksātnespējas procesa administratora pretendentu apmācības, eksaminācijas kārtība, eksaminācijas komisijas darbības kārtība un maksātnespējas procesa administratoru amatā iecelšanas, atbrīvošanas, atcelšanas un atstādināšanas no amata un amata darbības apturēšanas kārtība". Iespējamais variants šiem noteikumiem varētu būt "Maksātnespējas procesa administratora pretendentu apmācības, eksaminācijas un amatā iecelšanas, atbrīvošanas un darbības apturēšanas kārtība".

Ministru kabineta noteikumi "Uguņošanas ierīču un skatuves pirotehnisko izstrādājumu glabāšanas, realizācijas, iegādāšanās, pārnēsāšanas, pārvadāšanas, ražošanas, demonstrēšanas (izmantošanas), kā arī komercizstāžu rīkošanas un pirotehnisko pakalpojumu sniegšanas noteikumi" – varbūt vienkāršāks un vienlaikus saprotams noteikumu nosaukums varētu būt "Uguņošanas ierīču izmantošanas un pirotehnikas pakalpojumu sniegšanas noteikumi". Vai, piemēram, Ministru kabineta noteikumi "Higiēnas prasības izglītības iestādēm, kas īsteno vispārējās pamatizglītības, vispārējās vidējās izglītības, profesionālās pamatizglītības, arodizglītības vai profesionālās vidējās izglītības programmas". Vai rastos neskaidrības par saturu ar nosaukumu "Higiēnas prasības izglītības iestādēm".

Acīmredzot garie nosaukumi veidojas, cenšoties nosaukumā iekļaut pēc iespējas plašāku valdības noteikumos ietverto deleģējumu. Šādi centieni nav veiksmīgi, jo nosaukumā nav iespējams izklāstīt saturu, bet tikai norādīt uz to. Arī Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumos teikts, ka nosaukumiem jābūt lakoniskiem, atklājot saturu dažos vārdos. Vairāki teikumi un palīgteikumi nosaukumos neatbilst rekomendācijām un nav ērti no praktiskā viedokļa.