22. Septembris 2020 /NR. 38 (1148)
Redaktora sleja
Satura un nosaukuma saderība normatīvajos aktos
3

Normatīvo aktu projektu izstrādes rokasgrāmatās rekomendē likumprojektos ietvert normas, kas ir skaidras un saprotamas ikvienam, kam no attiecīgā likuma izriet tiesības vai pienākumi. Sarežģīts un pārslogots likuma teksts ne tikai apgrūtina izpratni par izrietošajām tiesībām un pienākumiem, bet arī rada negatīvu attieksmi pret likumdevēju.1

Skaidrām jābūt ne tikai likumprojektā ietvertajām normām, bet arī likuma mērķim. Nepamatotas stilistiskas atšķirības var radīt atšķirīgas likuma interpretācijas iespējas. Likumprojektu izstrādātājiem tiek rekomendēts ievērot vienotu stilu konkrētā likuma ietvaros, kā arī salīdzinājumā ar citiem likumiem. Vienots stils jāietur arī likumprojekta noformējumā, lai atvieglotu tā sagatavošanu apstiprināšanai un izsludināšanai.

Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumos tiek norādīts, ka likumprojekta nosaukums jāveido pēc iespējas īsāks un atbilstošs likumprojekta saturam,2 lai likumprojekta nosaukums atklātu tā saturu. Likuma nosaukuma un satura saderība nepieciešama, lai jau pēc nosaukuma varētu spriest, kādas attiecības likums regulē.

Likuma nosaukuma izvēlē tiek piedāvātas divi ieteikumi. Viens no tiem paredz izvēlēties nosaukumu, jau sākot darbu pie likuma izstrādes, jo nosaukums, tāpat kā likuma mērķis, palīdz orientēties saturā. Otrs variants pieļauj precīzu likuma nosaukumu izvēlēties tikai tad, kad likuma teksts ir pilnībā gatavs.

Pārāk gari nosaukumi ir vairākiem likumiem, kas saistīti ar dažādām konvencijām un sākas ar prievārdu "par". Viens no tiem izceļas īpaši, likuma nosaukumā ir trīs palīgteikumi.3 Tomēr kopumā mūsu likumu nosaukumi ir lakoniski un atspoguļo to saturu.

Vairāk neveiksmīgi piemēri atrodami Ministru kabineta noteikumos. Piemēram, valdības noteikumi "Maksātnespējas procesa administratora pretendentu apmācības, eksaminācijas kārtība, eksaminācijas komisijas darbības kārtība un maksātnespējas procesa administratoru amatā iecelšanas, atbrīvošanas, atcelšanas un atstādināšanas no amata un amata darbības apturēšanas kārtība". Iespējamais variants šiem noteikumiem varētu būt "Maksātnespējas procesa administratora pretendentu apmācības, eksaminācijas un amatā iecelšanas, atbrīvošanas un darbības apturēšanas kārtība".

Ministru kabineta noteikumi "Uguņošanas ierīču un skatuves pirotehnisko izstrādājumu glabāšanas, realizācijas, iegādāšanās, pārnēsāšanas, pārvadāšanas, ražošanas, demonstrēšanas (izmantošanas), kā arī komercizstāžu rīkošanas un pirotehnisko pakalpojumu sniegšanas noteikumi" – varbūt vienkāršāks un vienlaikus saprotams noteikumu nosaukums varētu būt "Uguņošanas ierīču izmantošanas un pirotehnikas pakalpojumu sniegšanas noteikumi". Vai, piemēram, Ministru kabineta noteikumi "Higiēnas prasības izglītības iestādēm, kas īsteno vispārējās pamatizglītības, vispārējās vidējās izglītības, profesionālās pamatizglītības, arodizglītības vai profesionālās vidējās izglītības programmas". Vai rastos neskaidrības par saturu ar nosaukumu "Higiēnas prasības izglītības iestādēm".

Acīmredzot garie nosaukumi veidojas, cenšoties nosaukumā iekļaut pēc iespējas plašāku valdības noteikumos ietverto deleģējumu. Šādi centieni nav veiksmīgi, jo nosaukumā nav iespējams izklāstīt saturu, bet tikai norādīt uz to. Arī Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumos teikts, ka nosaukumiem jābūt lakoniskiem, atklājot saturu dažos vārdos. Vairāki teikumi un palīgteikumi nosaukumos neatbilst rekomendācijām un nav ērti no praktiskā viedokļa.

RAKSTA ATSAUCES /

1. Skat.: https://www.consilium.europa.eu/media/32629/joint-handbook-lv-january-2018_2017_12_19_def.pdf

2. Skat.: https://m.likumi.lv/doc.php?id=187822

3. Skat.: https://likumi.lv/ta/id/220134-par-1960-gada-13-decembra-eiropas-aeronavigacijas-drosibas-organizacijas-starptautisko-konvenciju-par-sadarbibu-aeronavigacijas

ATSAUCE UZ ŽURNĀLU
Pāvils L. Satura un nosaukuma saderība normatīvajos aktos. Jurista Vārds, 22.09.2020., Nr. 38 (1148), 2.lpp.
patīk
drukāt
VISI RAKSTI 22. Septembris 2020 /NR. 38 (1148)
3 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Max Headroom
25. Septembris 2020 / 22:02
0
ATBILDĒT
Jautājums no manas puses - kā tiek galā valstis, kur normatīvajiem aktiem oficiālu nosaukumu vispār nav vai tie ir maz zināmi, bet oficiāli tiek lietots, piemēram, Likums 123/2000 vai Dekrēts 32/15? Līdzīgi arī Eiropas Savienības likumdevējs aktiem dod garus nosaukumus, bet vienlaikus iekļauj arī unikālu identifikatoru, kā to saīsināt. Latvijā, kā zināms, MK noteikumi katru gadu tiek numurēti no jauna un, piemēram, "noteikumi Nr. 40" tehniski apzīmē desmitiem aktu, ja vien kāds no tiem nav ieguvis īpašu slavu. Grūti teikt, kādēļ nav ticis ieviests tik acīmredzams numerācijas principu uzlabojums.

Ķecerīgs jautājums - vai Latvijas tiesību piemērotāji un adresāti būtu mazāk inteliģenti par portugāļiem, itāļiem un citu valstu pārstāvjiem, kas, šķiet, ikdienā itin labi tiek galā vai nu ar numurētiem, vai abstrakti un īsi nosauktiem tiesību aktiem? Vai tiešām garie nosaukumi, nevis faktiskās tiesību normas un deleģējuma saturs, kādreiz kaut ko ir juridiski izšķīruši?
Cito
25. Septembris 2020 / 15:09
0
ATBILDĒT
Rakstā minētos pārāk garos valdības noteikumus vajadzētu labot. Vai valdības kanceleja seko un pamana kritiku.
Homērs
25. Septembris 2020 / 13:30
0
ATBILDĒT
Labs piemērs ir šodien lvportals.lv publikācija, kur virsrakstā norādīts normatīvā akta nosaukums Vēsturisko zemju likums, tālāk tekstā apsaukts par Latviešu kultūrvēsturisko zemju likumu un pat par Latviešu vēsturisko zemju likumu. Acīmredzot likuma saturs nav tik labi saprotams, ja tā nosaukums tiek interpretēts 3 veidos.
Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties