22. Septembris 2020 /NR. 38 (1148)
Skaidrojumi. Viedokļi
Vai valstij ir pienākums maksāt advokāta darba samaksu par apsūdzētās personas izvairīšanos no tiesas
7
Mg. iur.
Zigmunds Dundurs
Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesnesis 

Tēze: Apsūdzētai personai ir pienākums samaksāt valstij procesuālos izdevumus par advokāta darba samaksu, kas radušies, lemjot jautājumu par apcietinājuma piemērošanu sakarā ar apsūdzētās personas izvairīšanos no tiesas, arī gadījumā, ja apsūdzētā persona, pabeidzot pirmstiesas procesu, aizstāvi tiesā nav vēlējusies.

 

Ievads

Kriminālprocesa ātram, efektīvam, taisnīgam un arī pēc iespējas ekonomiskākam risinājumam ir vairāki priekšnosacījumi. Viens no tiem ir saistīts ar kriminālprocesā iesaistīto personu attieksmi pret kriminālprocesuālo pienākumu ievērošanu.

Centrālā figūra kriminālprocesā ir persona, kurai ir tiesības uz aizstāvību, tostarp apsūdzētā persona, no kuras uzvedības lielā mērā ir atkarīgs, vai kriminālprocess tiks pabeigts pēc iespējas ātrāk un bez liekiem procesuālajiem izdevumiem. Ne vienmēr apsūdzētās personas ir ieinteresētas ātrā kriminālprocesa pabeigšanā, tāpēc bieži neievēro savus procesuālos pienākumus un izvairās no tiesas. Lai kriminālprocesu varētu pabeigt, tiesai jāpielieto procesuālie piespiedu līdzekļi, tostarp apcietinājums, kas rada papildu procesuālos izdevumus, jo ir jāpieaicina aizstāvis, kuram valsts samaksā par darbu.

Ņemot vērā, ka advokāta darba samaksas izdevumi valstij rodas tieši apsūdzēto personu ļaunprātīgas rīcības rezultātā, būtu loģiski radušos izdevumus notiesājoša sprieduma gadījumā likt samaksāt šīm personām.

Tomēr praksē tiesnešiem ir izveidojusies atšķirīga izpratne par to, vai no apsūdzētām personām ir jāpiedzen advokāta darba samaksas izdevumi, ja pati apsūdzētā persona nebija izteikusi lūgumu nodrošināt valstij aizstāvi tiesā.

Šis raksts pieejams “Jurista Vārda” abonentiem

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.

Esošos abonentus lūdzam autorizēties:

Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!

ABONĒT

Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!

Abonentu ieguvumi:

  • Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
  • Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
  • Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
  • Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes
ABONĒ 2022.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: mazais, vidējais un lielais abonements!
7 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Andis
1. Oktobris 2020 / 14:32
0
ATBILDĒT
Turpinot nule sākto - 20.05.2020. Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-J-406/2020
Maznodrošinātas personas statuss kā pamats procesuālos izdevumus segt no valsts līdzekļiem .Atbilstoši Kriminālprocesa likuma 368.panta ceturtajai daļai procesuālos izdevumus sedz no valsts līdzekļiem, ja persona, no kuras tie piedzenami, ir maznodrošināta vai trūcīga. Šīs normas mērķis ir atbrīvot no procesuālajiem izdevumiem, tostarp no samaksas par aizstāvja palīdzību personas, kuru mantiskais stāvoklis izslēdz iespēju segt izdevumus par aizstāvja palīdzību no saviem līdzekļiem, tādējādi nodrošinot aizstāvja pieejamību neatkarīgi no personas mantiskā stāvokļa.
Andis Celms
1. Oktobris 2020 / 14:07
0
ATBILDĒT
Pirmkārt, ir jāsaprot, ja lietu skatam bez apsūdzētā klātbūtnes, apsūdzētā tiesības uz taisnīgu tiesu realizē tikai aizstāvis(advokāts).
Otrkārt tieši tāpēc, ka personas izvairās no piedalīšanas tiesas sēdē un nevēlās pati sevi nodrošināt noteiktās tiesības apsūdzētam ir pienākums valstij atmaksāt par aiztsāvja piedalīšanos tiesas sēdē. Pāpētie judikatūru, ECT spriedumus un sapratīsiet šo domu.
Tiesši tāpēc tas ir kriminālprocess.
Andis > Andis Celms
1. Oktobris 2020 / 14:36
0
ATBILDĒT
Viens no kriminālprocesa pamatprincipiem, kas ietverts Kriminālprocesa likuma 15.pantā, ir tiesības uz lietas izskatīšanu taisnīgā tiesā.Tiesas tiesības atzīt par pierādītiem no apsūdzības atšķirīgus noziedzīgā nodarījuma faktiskos apstākļus noteiktas Kriminālprocesa likuma 455.panta trešajā daļā ar atrunu, ja ar to nepasliktinās apsūdzētā stāvoklis un netiek pārkāptas viņa tiesības uz aizstāvību.Kriminālprocesa likuma 464.panta pirmā daļa noteic, ka krimināllietu par kriminālpārkāpumu un mazāk smagu noziegumu tiesa var iztiesāt bez apsūdzētā piedalīšanās, ja apsūdzētais atkārtoti bez attaisnojoša iemesla neierodas uz tiesas sēdi vai ir iesniedzis tiesai lūgumu par krimināllietas iztiesāšanu bez viņa piedalīšanās.
Likumā noteikti divi pamatnosacījumi krimināllietas iztiesāšanai bez apsūdzētā piedalīšanās: noziedzīga nodarījuma klasifikācija un apsūdzētā rīcība (piekrišana, atkārtota bez attaisnojoša iemesla neierašanās uz tiesas sēdi). Trešais pamatnosacījums noteikts Kriminālprocesa likuma 464.panta otrajā daļā – neatkarīgi no noziedzīgā nodarījuma klasifikācijas apsūdzētais saslimis ar smagu slimību, kas izslēdz iespēju piedalīties krimināllietas iztiesāšanā.
RĀDĪT VĒL KOMENTĀRUS / 4
Satversme 100: Atver Satversmi
Satversme: Esejas
VĒL ŠAJĀ ŽURNĀLĀ
VĒL PAR ŠO TĒMU
— likumi.lv —
Kriminālprocesa likums
VĒL ŠAJĀ NOZARĒ
VĒL ŠAJĀ RUBRIKĀ
Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties