2020. gada 14. jūlijā Ministru kabinets atbalstīja Tieslietu ministrijas informatīvo ziņojumu par tiesu ekspertīžu institūta reformu, kas paredz izveidot vienotu tiesu ekspertīžu iestādi Tieslietu ministrijas padotībā. Tādēļ šī raksta mērķis ir pievērst uzmanību esošajai situācijai – ekspertu darba lomai izmeklēšanā, kā arī potenciālajām negatīvajām sekām, atdalot tiesu ekspertīzi no izmeklēšanas, cerot, ka šo viedokli pamanīs un novērtēs tie, kuri Latvijā pieņem valstiskas nozīmes lēmumus un realizē reformas.
Šobrīd valstiskā līmenī ir aktualizēta nepieciešamība Latvijā nošķirt ekspertīzi, kas saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 193. pantu ir izmeklēšanas darbība, no izmeklēšanas. Reformu plānots īstenot, no Valsts policijas atdalot ekspertus, kuri veic tiesu ekspertīzes, kā rezultātā tiktu sasniegts mērķis – notikuma vietas izpēte būtu atdalīta no ekspertīzes.
Nepieciešamība atdalīt ekspertīzi no izmeklēšanas tiek pamatota ar pirms 11 gadiem sniegtu Funkciju audita darba grupas ziņojumu.1 2009. gada 29. maijā valsts tiesu ekspertīžu iestādēs veiktajā funkciju audita ziņojumā izklāstīts arī pamatojums, kādēļ ekspertīžu iestāde nevar atrasties vienā sistēmā ar izmeklēšanu, skaidrojot, ka "ekspertu iestādes atrašanās vienā sistēmā ar izmeklēšanu rada sabiedrībā bažas par izmeklēšanas nodrošināšanu ar objektīviem pierādījumiem".2
Par notikuma vietas izpēti, noziedzīgu nodarījumu pēdu meklēšanu, fiksēšanu, izņemšanu un saglabāšanu, audita ziņojumā skaidrots: "Pierādījumu savākšana būtu jānodrošina attiecīgi apmācītam procesa virzītājam – kriminālistam, kurš ir kompetents visāda veida pierādījumu izņemšanā un to saglabāšanas nodrošināšanā."3
Kopš 2004. gada, Valsts policijā ieņemot eksperta amatu, raksta autore veic notikuma vietu izpētes un ekspertīzes. Darbu eksperta amatā autore uzsāka, esot kriminālpolicijas sastāvā pēc Latvijas Policijas akadēmijas absolvēšanas.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
|
Žurnāls tiesiskai domai un praksei | |
|
Lasītāju serviss: abonenti@lv.lv
Informatīvais tālrunis 67311161
darbadienās9:00-17:00 |
||
| Abonēšana | Par "Jurista Vārdu" | |
| Žurnāli | Redakcija | |
| Reklāma | Autoriem | |
| Darba sludinājumi | Lietošanas noteikumi | |
| Redakcija: juristavards@lv.lv | Grāmatas |
Autortiesības Kontakti |
|
Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības
/Latvijas Republikas Satversmes 90. pants/ |
© VSIA "Latvijas Vēstnesis" | |
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.
