8. septembra "Jurista Vārda" numurā tika publicēta raksta pirmā daļa, iepazīstinot lasītājus ar vispārējo Koncernu likuma mērķi un uzdevumu, kā arī sniedzot priekšstatu koncernu grupas un tajā ietilpstošo atkarīgo sabiedrību un valdošā uzņēmuma identificēšanas procesā.

Izprotot koncernu tiesību mērķi un uzdevumus, koncerna uzņēmumu savstarpējo attiecību specifiku un rodot ieskatu valdošā uzņēmuma iespējamās negodprātīgās rīcības daudzveidībā, nākamais solis kreditoru interešu aizsardzībā ir atkarīgajai sabiedrībai vai kreditoram konstatētā kaitējuma vai zaudējumu konstatēšana un kompensācijas procesuālā kārtība. Šajā darba daļā netiks apskatīti citi ar Koncernu likumu aizsargāto personu interešu aizsardzības mehānismi, uzmanību vēršot tieši uz līgumisko kreditoru interešu aizsardzības iespējām faktiskajās koncerna attiecībās.

Ņemot vērā, ka Latvijā nav veidojušās diskusijas un judikatūra par minētajiem koncernu tiesību aspektiem, esošie pieejamie tiesu spriedumi rāda, ka tiesību piemērotājam var rasties grūtības izprast koncernu tiesību regulējuma atšķirību no vispārējā civiltiesisko zaudējumu piedziņas regulējuma, kā arī rodas sarežģījumi tieši attiecībā uz Koncernu likumā paredzēto kreditora interešu aizsardzības mehānisma – zaudējumu prasības celšanas – procesuālo kārtību.

Rakstā pausts autores viedoklis, kas veidojies ārvalstu tiesu prakses un tiesību teorētiķu darbu izpētes procesā un, autores ieskatā, vislabāk atbilst koncernu tiesību vēsturiskajam veidošanās mērķim un sabiedrības interesēm.

1. Atkarīgajai sabiedrībai neizdevīga darījuma vai pasākuma konstatēšana

Valdošā uzņēmuma ierobežotās atbildības atcelšanas priekšnoteikums ir Koncernu likuma 33. panta 1. daļā noteiktā neizdevīga darījuma vai neizdevīga pasākuma konstatācija. Šie jēdzieni likumdošanā nav definēti, tādēļ tiesību piemērotājam tie patstāvīgi jāpiepilda ar saturu.

Pats būtiskākais, kas jāapzinās, izvērtējot valdošā uzņēmuma atbildību par atkarīgās sabiedrības zaudējumiem, ir apstāklis, ka koncernu tiesību kontekstā izmantotais jēdziens "neizdevīgs darījums" vai "neizdevīgs pasākums" nav analogs Civillikumā izmantotajam jēdzienam "zaudējumi". Koncernu tiesību kontekstā darījuma vai pasākuma negatīvā ietekme uz atkarīgās sabiedrības spēju nokārtot tās saistības visbiežāk nebūs tieši saistīta ar acīmredzamiem pārkāpumiem: aktīvu atsavināšanu, neievērojot tirgus cenu, līdzekļu neattaisnotu izņemšanu no kases vai konta u.tml., kas tiek izmantoti kā pamatojums civiltiesisku zaudējumu fakta konstatēšanai. Neizdevīga darījuma vai pasākuma konstatācijas iespēja koncernu tiesību strīdos būs atkarīga no tiesību piemērotāja izpratnes par kapitālsabiedrības mantas uzskaites kārtību, bilances pozīciju savstarpējo mijiedarbību, pat attiecīgās komercdarbības sfēras īpatnībām, kā arī no zināšanām par saistību izpildes secību, kas var būt paredzēta citos normatīvos aktos.

Koncernu likuma 29. pants nosaka izšķirošās ietekmes īstenošanas robežas: "Ja nav noslēgts pārvaldes līgums, valdošais uzņēmums nedrīkst izmantot savu ietekmi, lai pamudinātu atkarīgo sabiedrību noslēgt tai neizdevīgu darījumu vai arī veikt citu tai neizdevīgu pasākumu, ja vien netiek atlīdzināti šāda darījuma vai pasākuma rezultātā radušies zaudējumi."

Koncernu likuma 33. pants savukārt nosaka sekas 29. panta pārkāpuma gadījumā. 33. panta 1. daļa paredz: "Ja valdošais uzņēmums pamudina atkarīgo sabiedrību, ar kuru nav noslēgts pārvaldes līgums, noslēgt tai neizdevīgu darījumu vai veikt citu tai neizdevīgu pasākumu un līdz pārskata gada beigām faktiski neatlīdzina šā darījuma vai pasākuma rezultātā radušos zaudējumus vai arī nepiešķir atbilstošas prasījuma tiesības uz šādu zaudējumu atlīdzību, valdošā uzņēmuma pienākums ir atlīdzināt atkarīgajai sabiedrībai šādas rīcības rezultātā radušos zaudējumus.