29. Septembris 2020 /NR. 39 (1149)
In memoriam
Rūta Beidere-Ginsburga (1933–2020)
Foto no en.wikipedia.org

Šī gada 18. septembrī mūžībā devās ASV Augstākās tiesas tiesnese Rūta Beidere-Ginsburga (Ruth Bader Ginsburg).

Viņa bija viena no deviņiem šīs lielvalsts ietekmīgākās tiesu instances locekļiem, turklāt labi zināma arī ārpus tieslietu nozares – galvenokārt pateicoties konsekventajam ieguldījumam dzimumu līdztiesības un minoritāšu tiesiskās aizsardzības nostiprināšanā visa darba mūža garumā.

Atšķirībā no Eiropas valstu tradīcijām, ASV Augstākās tiesas spriedumi bieži tiek uzlūkoti no tajos manifestēto politisko ideju un vērtību skatpunkta, un ar to ir saistītas gan demokrātu un republikāņu politiskās cīņas tiesnešu iecelšanas procesā, gan arī tiesas sastāva "iedalījums" konservatīvajā un liberālajā spārnā. Aizvadot Augstākās tiesas tiesneša amatā 27 gadus, R. Beidere-Ginsburga pakāpeniski kļuva par aizvien spilgtāku liberālā spārna simbolu, gluži tāpat kā cits viņas laikabiedrs – Antonins Skalija (Antonin Scalia, 1936–2016)1 – šajā tiesā gadiem ilgi "iemiesoja" un spriedumos virzīja konservatīvā pasaules uzskata vērtības.

Rūta Beidere-Ginsburga ir dzimusi 1933. gada 15. martā Ņujorkā tirgotāja Nātana (Nathan Bader) un viņa sievas Sīlijas (Celia) ģimenē.2 Viņas vecāki bija praktizējoši jūdaisti, un arī viņa pati kopš bērnības apmeklēja sinagogu, ievēroja reliģiskās tradīcijas un piedalījās dažādās ebreju jaunatnes izglītības un kultūras aktivitātēs.

Akadēmisko izglītību R. Beidere uzsāka Kornela Universitātē (Cornell University), kur arī iepazinās ar savu nākamo vīru – Martinu Ginsburgu (Martin Ginsburg), kurš vēlāk kļuva par ievērojamu ASV juristu nodokļu tiesībās. Universitātē viņas intelektuālo izaugsmi ietekmēja arī divi tās mācībspēki: krievu – amerikāņu rakstnieks un literatūras profesors Vladimirs Nabokovs un konstitucionālo tiesību profesors Roberts Kušmans (Robert Cushman).

Abi dzīvesbiedri vēlāk studēja arī Hārvardas Universitātē (Harvard Law School), kur R. Beidere-Ginsburga kļuva par pirmo sievieti, kas iesaistījās žurnāla Harvard Law Review veidošanā. Tieslietu studijas viņa ar izcilību noslēdza 1959. gadā Kolumbijas Universitātē (Columbia Law School). Arī šajā universitātē viņa piedalījās juridiskā žurnāla Columbia Law Review veidošanā.

Neskatoties uz izcilo juridisko izglītību un spējām, R. Beiderei-Ginsburgai, atšķirībā no viņas vīra, nebija viegli sākt profesionālo karjeru. 20. gadsimta 50.–60. gados ASV tieslietu nozarē gandrīz nebija sieviešu, turklāt aizspriedumus palielināja arī fakts, ka viņa bija precējusies un mazu bērnu māte. Pēc tam, kad vēlāk, 1993. gadā, viņa pati kļuva par ASV Augstākās tiesas tiesnesi, plaši tika apspriests fakts, ka 1960. gadā tika noraidīts jaunās un talantīgās juristes pieteikums uz tiesneša palīga darbu šajā pašā tiesā – pamatojoties uz viņas dzimumu. Ar Kolumbijas Universitātes profesora ieteikumu viņa tomēr ieguva pirmo darbu tiesu sistēmā – kā tiesneša palīdze Ņujorkas apgabala tiesā 959.–1961. gadā. Pēc tam divus gadus viņa veica zinātniskos pētījumus par Zviedrijas civilprocesu, tai skaitā arī Lundas Universitātē un praktizējoties Zviedrijas tiesās. Tiek uzskatīts, ka šajā valstī redzētie sasniegumi sieviešu līdztiesības jomā (lielais studējošo un strādājošo sieviešu skaits tieslietu nozarē) spēcīgi ietekmēja viņas uzskatus un vēlāko profesionālo darbību. Kopā ar līdzautoru Andersu Bruzeliusu (Anders Bruzelius) tapa grāmata Civil Procedure in Sweden (1965).

Pēc tam R. Beidere-Ginsburga kļuva par vienu no pirmajām tieslietu profesorēm sievietēm ASV – viņas specializācija bija galvenokārt civilprocess, ko viņa daudzus gadus mācīja Rutgera Universitātē (Rutgers Law School) un Kolumbijas Universitātē.

70. gados viņa pakāpeniski aizvien vairāk iesaistījās aktivitātēs, kas skāra sieviešu līdztiesības jautājumus – gan vadot akadēmiskas diskusijas, gan rakstot zinātniskas publikācijas, gan praktiski konsultējot un pārstāvot tiesu procesu dalībniekus. Viņa sāka sadarboties arī ar nevalstisko cilvēktiesību organizāciju American Civil Liberties Union, iesaistoties tās projektos, kas bija vērsti uz sieviešu tiesību aizsardzību.

Šis raksts pieejams “Jurista Vārda” abonentiem

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.

Esošos abonentus lūdzam autorizēties:

Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!

ABONĒT

Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!

Abonentu ieguvumi:

  • Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
  • Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
  • Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
  • Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes
ABONĒ 2023.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: mazais, vidējais un lielais abonements!
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties