21. gadsimts atnesis izpratni par to, ka tehnoloģijas, it īpaši digitālās tehnoloģijas, ne tikai paver jaunas iespējas, bet arī sapludina robežas starp jēdzieniem, ko esam attīstījuši kā demokrātiska sabiedrība 20. gadsimtā, un pat apšauba tos. Tiek apšaubīts liberālisms, kas 20. gadsimta laikā nostiprinājās kā viena no vadošajām ideoloģijām demokrātiskajā pasaulē. Šīs pārmaiņas nešaubīgi sekmē tehnoloģiju straujā attīstība, jo īpaši interneta sniegtās iespējas. Lai gan tika cerēts, ka internets kļūs par jauno sabiedrisko vietu, kur varēs satikties visi viedokļi, tomēr šodien algoritmu virzītie sociālie tīkli un citi faktori ievieto mūs burbuļos, galu galā nesekmējot caurskatāmu un iekļaujošu diskusiju. Tādēļ apskatīšu trīs aspektus. Pirmkārt, kā zinātnes un tehnoloģiju attīstība, palielinot cilvēku iespējas, izaicina mums pierastos konceptus un vērtības, uz kuru pamata veidota mūsdienu demokrātiskā sabiedrība. Otrkārt, pievērsīšos problemātikai un izaicinājumiem, ko digitālais laikmets rada cilvēka cieņai. Treškārt, sniegšu dažus komentārus par to, kas paredzams tiesām nākotnē saistībā ar zinātnes un tehnoloģiju attīstības ietekmi uz cilvēktiesībām.