Tehnoloģiju attīstība paver aizvien plašākas iespējas kompleksu algoritmu izveidei, lai prognozētu aspektus saistībā ar fizisko personu sniegumu, ekonomisko situāciju, interesēm, vēlmēm, uzvedību. Mūsdienu algoritmi ne tikai satur instrukciju kopumus uzdevumu risināšanai, bet ir spējīgi paši pilnveidoties, mācoties no iegūtajiem datiem un izveidojot jaunas instrukcijas.
Tieslietu jomā prognozēšanas jeb paredzēšanas algoritmu sniegums var uzlabot noziedzīgu nodarījumu prevenciju un samazināt tiesu sistēmas noslodzi. Piemēram, balstoties uz tiesu prakses datiem, paredzēšanas algoritms var ar augstu precizitāti paredzēt tiesvedības izredzes. Vairākos Amerikas Savienoto Valstu (turpmāk – ASV) štatos tiesas, lai noteiktu, vai piemērojams ar brīvības atņemšanu saistīts līdzeklis, neskatoties uz kritiku par prognožu neobjektivitāti, nepietiekamu caurspīdīgumu un precizitāti,1 izmanto COMPAS algoritma prognozes par noziedzīga nodarījuma recidīva risku.
Veselības aprūpes jomā ar paredzēšanas algoritmu palīdzību var prognozēt saslimšanas risku, veicinot diagnostiku un paātrinot ārstēšanās uzsākšanu, savukārt izglītības jomā algoritmi var prognozēt izglītojamo sekmes. Piemēram, Starptautiskā bakalaureāta organizācija Covid-19 pandēmijas ietekmē 2020. gada studentu gala atzīmes veidoja ar paredzēšanas algoritma palīdzību, ņemot vērā studentu iepriekšējo sniegumu, skolotāju paredzēto eksāmenu atzīmi, kā arī skolas kontekstu.
Paredzēšanas algoritmi var tikt iedalīti atbalstošos, kas sniedz atbalstu lēmumu pieņemšanā, un lēmējalgoritmos, kas pieņem lēmumus patstāvīgi,2 kā arī mākslīgā intelekta algoritmos un reglamentētos (rule-based) algoritmos. Reglamentētu algoritmu pielietotie kritēriji ir cilvēka veidoti, savukārt mākslīgā intelekta algoritmi ir spējīgi paši izveidot jaunus kritērijus.
Paredzēšanas algoritmi var sniegt sabiedrībai būtiskas priekšrocības, taču to izmantošana lēmumu pieņemšanā var radīt būtisku cilvēktiesību apdraudējumu un personas datu aizsardzības pārkāpumu riskus. Atspoguļojot nozīmīgus riskus personu tiesībām un brīvībām, ko var radīt automatizēta lēmumu pieņemšana, Eiropas Savienības (turpmāk – ES) normatīvajā regulējumā ietverts vispārējs aizliegums attiecībā uz automatizētu individuālu lēmumu pieņemšanu, tostarp profilēšanu. Personas datu aizsardzības prasību izpildi papildus var apgrūtināt algoritmu kā intelektuālā īpašuma un komercnoslēpuma objektu aizsardzības pasākumi.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.