Dzīvojamās telpas īres tiesiskās attiecības, ņemot vērā to sociāli jūtīgo raksturu, ir un arī būs pakļautas speciālajam regulējumam, kas atšķiras no Civillikumā1 noteiktā. Rakstā tiks analizēts dzīvojamās telpas īres līguma subjektu jēdziens, kas izriet no likuma "Par dzīvojamo telpu īri"2 (turpmāk – Likums) regulējuma un veidots kā Likuma normas komentārs (raksta 1.–3. punkts), papildus analizējot īrnieka kā patērētāja statusu īres attiecībās un īres līguma uzticības raksturu, kā arī sniedzot ieskatu likumprojekta "Dzīvojamo telpu īres likums"3 vīzijās.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!
Abonentu ieguvumi:
|
Žurnāls tiesiskai domai un praksei | |
|
Lasītāju serviss: abonenti@lv.lv
Informatīvais tālrunis 67311161
darbadienāsno 9:00-17:00 |
||
| Abonēšana | Par "Jurista Vārdu" | |
| Žurnāli | Redakcija | |
| Reklāma | Autoriem | |
| Darba sludinājumi | Lietošanas noteikumi | |
| Redakcija: juristavards@lv.lv | Grāmatas |
Autortiesības Kontakti |
|
Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības
/Latvijas Republikas Satversmes 90. pants/ |
© VSIA "Latvijas Vēstnesis" | |
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.
