20. Oktobris 2020 /NR. 42 (1152)
Informācija
Pasaules parlaments – Apvienoto Nāciju Organizācija

Apvienoto Nāciju Organizācija (ANO) var uzskatīt par pasaules valstu parlamentu, kas rūpējas par starptautisko tiesību un likuma varas nostiprināšanu pasaulē. "Jurista Vārda" tematiskais numurs, kas veidots sadarbībā ar Ārlietu ministriju un Latvijas vēstniecību ANO, ir veltīts šīs nozīmīgās starptautiskās organizācijas dibināšanas 75. gadadienai.

Šajā numurā Valsts prezidents Egils Levits, apskatot ANO un Latvijas saskarsmes punktus, kā būtisku atzīmē Latvijas Saeimas lēmumu atzīt Starptautiskās tiesas jurisdikciju, uzsverot, ka šis solis Latvijai ir tiesiski un politiski ļoti nozīmīgs. Mūsu valsts turpmāk varēs vērsties tiesā pret tām valstīm, kuras pārkāpj savas starptautiskās saistības pret Latviju. Šādas tiesības Latvijai gan būs tikai pret tām valstīm, kuras arī atzinušas Starptautiskās tiesas obligāto jurisdikciju. Valsts prezidents, komentējot Latvijas mērķi iegūt nepastāvīgu vietu ANO Drošības padomē, atzīmē, ka tā būs iespēja likt lietā mūsu valsts pieredzi un zināšanas, kas uzkrātas kopš Latvijas neatkarības iegūšanas.

Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs rakstā uzsver, ka, kritizējot ANO darbu un tā efektivitāti, nevajag aizmirst, ka šī starptautiskā organizācija ir radījusi ļoti daudz nozīmīgu starptautisku normu un veidojusi pasaules paradigmu maiņu. Daudzas tiesības, kuras tagad baudām un uzskatām par pašsaprotamām, ir ilga un grūta ANO darba rezultāts. ANO ir tā, kas radīja starptautiskās miera operācijas, iniciēja, monitorēja un noslēdza dekolonizācijas procesu pasaulē. ANO sasniegums ir starptautisko cilvēktiesību standartu ieviešana un nostiprināšana. Tas ir milzīgs sasniegums civilizācijas vēsturē. ANO ir diskusiju iniciētāja, globālās domas veidotāja, un normu radītāja.

Latvijas vēstnieka ANO Andreja Pildegoviča publikācija ir veltīta konkrētai Latvijas iniciatīvai, kas guva atbalstu ANO dalībvalstīs. Izstrādājot kopīgo paziņojumu, Latvijas diplomāti uzņēmās vadošo lomu projekta sagatavošanā un nosūtīja paziņojumu par infodēmiju visām ANO dalībvalstīm, novērotājvalstīm un starpvaldību organizācijām, aicinot pievienoties paziņojumam. Ievērojot lielo atbalstītāju skaitu, tika sagatavota un īstenota publiskās diplomātijas kampaņa sociālajos tīklos, vēršot uzmanību uz infodēmijas aktualitāti.

Tālāk tematiskajā numurā seko juristu starptautisko tiesību ekspertu raksti. Ieva Miļūna apskata ANO Ģenerālās asamblejas un ANO Drošības padomes praksi. Viņa uzskata, ka ANO darbības joma pasaules miera un drošības sekmēšanā paliks stabila, jo šai organizācijai ir liela kapacitāte gan strīdu miermīlīgā un diplomātiskā risināšanā, gan humanitārajā, sociālajā un ekonomiskajā darbībā, gan starptautisko tiesību lomas stiprināšanā un attīstībā. ANO Drošības padome savukārt ir konstanti bijusi aktīvā pozīcijā, lai arī vienmēr neatbildot uz visiem starptautiskā miera apdraudējumiem, tomēr ir pietiekami konsekventi pieturējusies pie starptautisko tiesību sniegtā pamata, risinot konkrētas pasaules valstu konfliktsituācijas. Saistībā ar ANO dalībvalstu apsvērumiem par ANO darbības efektivitāti autore uzskata, ka lielāka loma jāpiešķir ANO Ģenerālajai asamblejai kā gandrīz visu pasaules valstu interešu reprezentējošam orgānam.

Mārtiņš Paparinskis rakstā analizē ANO Starptautiskās tiesas darbu, uzsverot, ka ANO gadadiena ir piemērots mirklis tās vēsturiskā pienesuma un attīstības tendenču izvērtēšanai, tai skaitā attiecībā uz ANO Starptautisko tiesu. Viņš atzīmē, ka starptautiskā tiesvedība pēdējo piecpadsmit gadu laikā ir kļuvusi profesionālāka, tas ir atstājis iespaidu arī uz Starptautisko tiesas procesu un praksi. Starptautiskās tiesas praksē ir identificēti juridiskie kritēriji noregulējuma piemērošanai, kas kompetentai strīdus pusei dod spēcīgu juridisku argumentu. Pēdējo gadu laikā ir kliedētas neskaidrības attiecībā uz valsts kā trešās puses iesaistīšanos tiesvedībā, kam varētu būt būtiska nozīme vispārējo interešu vārdā iesāktos strīdos. Visbeidzot, Starptautiskā tiesa ir kļuvusi aktīvāka procesa virzītāja – gan vispārēji ar prakses vadlīnijām, gan konkrētās lietās lemjot par otro rakstveida paskaidrojumu nepieciešamību un nozīmējot savus ekspertus.

Māris Lejnieks analizē ANO Starptautisko tiesību komisijas darbu. Rakstā sniegts šīs komisijas vēsturisks darba pārskats un būtiskākie sasniegumi. Vērtējot komisijas šī gada darba plānus, autors tos atzīst par iespaidīgiem: jus cogens; līgumu pagaidu piemērošana; vispārējie tiesību principi; valsts tiesību pēctecība attiecībā uz valsts atbildību; valsts pārstāvju imunitāte pret kriminālatbildību; vides aizsardzība bruņoto konfliktu laikā; atmosfēras aizsardzība; jūras līmeņa celšanās un starptautiskās tiesības.

Ilzes Dubavas publikācija ir veltīta šķīrējtiesu procesu reformai ANO. Viens no visaptverošākajiem reformu procesiem notiek ANO Starptautisko tirdzniecības tiesību komisijas paspārnē. Mērķis, reformējot šķīrējtiesu procesuālos noteikumus, ir panākt saprātīgu līdzsvaru starp ārvalsts investoru jeb ieguldītāju aizsardzību un valsts tiesībām un rīcības brīvību. Autore secina, ka pieeja radīt vairākus alternatīvus reformu plānus paralēli būs veiksmes atslēga, ļaujot katrai valstij pēc saviem ieskatiem pieņemt reformu risinājumus, lai gan tas nebūs universāli piemērojams visām valstīm vienveidīgi.

ATSAUCE UZ ŽURNĀLU
Jurista Vārds Pasaules parlaments – Apvienoto Nāciju Organizācija. Jurista Vārds, 20.10.2020., Nr. 42 (1152), 6.lpp.
patīk
drukāt
VISI RAKSTI 20. Oktobris 2020 /NR. 42 (1152)
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
COVID-19: tiesiskie aspekti
VĒL ŠAJĀ ŽURNĀLĀ
VĒL ŠAJĀ NOZARĒ
VĒL ŠAJĀ RUBRIKĀ
TIESĪBU PRAKSE
Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties