Vēršot uzmanību uz aktuālajām problēmām praksē, šajā rakstā autors dalās pieredzē par tiesu prakses gadījumu, kad tikai pēc lietas izskatīšanas sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem izdevās novērst personas prettiesisku sodīšanu par atteikšanos no medicīniskās pārbaudes veikšanas alkohola koncentrācijas noteikšanai. Šis ir uzskatāms piemērs, kādus brāķus pieļauj pašreizējais administratīvo pārkāpumu lietu tiesiskais regulējums, kas neparedz materiāltiesisku un procesuālu pārkāpumu izvērtēšanu kasācijas instancē.
[1] Par uzkrītošiem procesuāliem un materiāltiesiskiem pārkāpumiem kādā procesā, kur likumam atbilstošu rezultātu izdodas panākt tikai pēc tiesvedības atjaunošanas sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem
2020. gada 15. februārī transportlīdzekļa vadītājs tika nogādāts uz medicīnisko pārbaudi sakarā ar aizdomām par alkohola reibumu. No viņa tika paņemtas urīna analīzes. Pēc divām dienām – 17. februārī – urīnā tika konstatēts alkohols. Taču policijā acīmredzot kāds saprata, ka likums paredz atbildību tikai par alkohola esamību asinīs, nevis urīnā. Kaut arī 15. februāra medicīniskās pārbaudes protokolā un policistu ziņojumos nebija neviena vārda par atteikšanos nodot asinis, nezināmā datumā pēc 17. februāra pārbaudi veikušais ķirurgs sniedza atzinumu, ka urīnā konstatētas promiles un ka notikusi arī atteikšanās no asins nodošanas. 10. martā tika sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols par atteikšanos no medicīniskās pārbaudes.
Ar Vidzemes rajona tiesas 2020. gada 30. marta spriedumu administratīvā pārkāpuma lietā Nr. 171012920 transportlīdzekļa vadītājs tika attaisnots, jo visi lietā esošie pierādījumi viennozīmīgi liecināja par to, ka ķirurgs pārbaudē nemaz nepiedāvāja nodot asinis un nekāda atteikšanās nenotika.
Savukārt Vidzemes apgabaltiesa pēc policijas apelācijas sūdzības ar 25. maija spriedumu notiesāja transportlīdzekļa vadītāju, neskatoties uz to, ka visi pierādījumi viennozīmīgi liecināja, ka ārsts nav piedāvājis nodot asinis un nav notikusi atteikšanās no asins nodošanas. Vēl interesantāks bija spriedumā minētais attiecībā uz aizstāvības pastāvīgi uzturēto argumentu, ka pārbaudi veikušajam ķirurgam nav sertifikāta veikt medicīnisko pārbaudi un sniegt atzinumus.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.