Preču zīmes eksistē, lai identificētu produktu un pakalpojumu izcelsmes avotu to potenciālajiem klientiem,¹ lai nodrošinātu preču un pakalpojumu atpazīstamību, to asociāciju ar attiecīgo ražotāju, tirgotāju vai pakalpojumu sniedzēju,² kā arī radītu noteiktas kvalitātes un reputācijas iespaidu, veicinot patērētāja izvēles izdarīšanu par labu tieši šīm precēm un pakalpojumiem.³ Preču zīmju aizsardzības jautājumu aktualizējis gan jaunais Preču zīmju likums, gan intelektuālā īpašuma tiesību jomā Eiropas Savienības Tiesas (turpmāk – EST) praksē pēdējo divu gadu laikā bieži par preču zīmes sajaucamas līdzības konstatāciju spriedumos paustie EST secinājumi.

Rakstā īsi aplūkota jaunākā pēdējo divu gadu laikā tapusī EST prakse preču zīmju aizsardzības lietās, uzsverot jaunākās EST atziņas preču zīmju atšķirtspējas un arī preču zīmju tiesību aizsardzības realizācijas jautājumos 11 EST spriedumos, kā arī papildinot šīs atziņas ar Latvijas tiesu prakses secinājumiem minētajā jomā.

Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 16. decembra Direktīvas 2015/2436 5. panta pirmā daļa nosaka, ka preču zīmi nereģistrē vai, ja tā reģistrēta, reģistrāciju var atzīt par spēkā neesošu, ja "tā ir identiska agrākai preču zīmei un preces vai pakalpojumi, kam preču zīme pieteikta vai reģistrēta, ir identiski precēm vai pakalpojumiem, kuriem tiek aizsargāta agrākā preču zīme, [..] tās identiskuma vai līdzības agrākai preču zīmei dēļ un preču zīmju aptverto preču vai pakalpojumu identiskuma vai līdzības dēļ pastāv iespēja, ka sabiedrība šīs preču zīmes var sajaukt.⁴ Minētais ir tā dēvētais preču zīmju relatīvais atteikuma vai neesamības pamats, kas ietverts arī Preču zīmju likuma 7. pantā un turpmākajos pantos (agrākā preču zīme kā relatīvais pamats reģistrācijas atteikumam vai reģistrācijas atzīšanai par spēkā neesošu).⁵

1. Attiecībā uz preču zīmju sajaucamas līdzības jēdzienu jaunākajā tiesu praksē EST 2020. gada 5. marta spriedumā tā dēvētajā Halloumi lietā secina, ka apzīmējumu sajaukšanas iespēja ir iespēja, ka sabiedrība varētu uzskatīt, ka ar agrāko preču zīmju aptvertās preces vai pakalpojumi un ar reģistrācijai pieteikto preču zīmi aptvertās preces vai pakalpojumi ir no viena un tā paša uzņēmuma vai attiecīgā gadījumā no ekonomiski saistītiem uzņēmumiem.

Minētajā lietā Bulgārijā reģistrēta sabiedrība M.J. Dairies EOOD lūdza EUIPO (European Union Intellectual Property Office jeb Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs) kā Eiropas Savienības preču zīmi reģistrēt vārdisku un grafisku apzīmējumu BBQLOUMI attiecībā uz Nicas nolīguma 29., 30. un 43. klases precēm un pakalpojumiem. Kipras fonds Foundation for the Protection of the Traditional Cheese of Cyprus named Halloumi iesniedza iebildumus pret pieteiktās preču zīmes reģistrāciju, norādot uz sajaucamo līdzību ar savu Eiropas Savienības kolektīvu preču zīmi HALLOUMI, kas reģistrēta attiecībā uz Nicas nolīguma 29. klasi. EUIPO noraidīja sūdzību, atzīmējot, ka starp apzīmējumiem nepastāv nekāda sajaukšanas iespēja, un šādu viedokli atbalstīja arī Vispārējā tiesa.⁶

EST lietā secināja, ka Vispārējā tiesa, vērtējot agrākās preču zīmes HALLOUMI atšķirtspēju un iekļaujot to sajaukšanas iespējas esamības vērtējumā, rīkojusies pareizi, tomēr norādīja, ka sajaukšanas iespējas konstatēšanai ir jāizvērtē, vai tas, ka no vizuālā, fonētiskā un konceptuālā viedokļa apzīmējumu starpā ir tikai vāja līdzības pakāpe, ir kompensēts ar faktu, ka preces, kurām preču zīmes tiek lietotas, ir pilnīgi identiskas, secinot, ka Vispārējā tiesa minēto izvērtējamu nav veikusi.