22. Decembris 2020 /NR. 51/52 (1161/1162)
Skaidrojumi. Viedokļi
Prasību pieņemamība izskatīšanai: Vispārējās tiesas judikatūra dažu kritēriju pārbaudē
3
Vineta Bei
LL.M (Rīgas Juridiskā augstskola), ES Vispārējās tiesas tiesneses Ingas Reines biroja juriste 

I. Ievads Eiropas Savienības Vispārējās tiesas (turpmāk – Vispārējā tiesa) kompetencē Eiropas Savienības (turpmāk – ES vai Savienība) likumdevējs ir nodevis noteiktu strīdu izskatīšanu un noteicis konkrētu procedūru, saskaņā ar kuru šie strīdi ir izskatāmi.1 Šajā ziņā Vispārējā tiesa nav izņēmums, jo – ja runājam par ES dalībvalstīm – arī to tiesām šo valstu likumdevēji ir paredzējuši to kompetences un tajās notiekošo procedūru ...

šis raksts ir maksas saturs
TEV IR PAROLE
E-ŽURNĀLS
e-pasta adrese
parole
atcerēties mani
Pirkt vai atvērt ar kodu
vai
autorizējies, ja žurnāls jau tavs
ABONĒ 2022.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: žurnāls, e-žurnāls un komplekts!
3 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Vineta Bei
28. Decembris 2020 / 15:29
0
ATBILDĒT
Cien. Vīdušas kundze,
Paldies par Jūsu komentāru! Sastībā ar to vēlos precizēt, ka savā rakstā neesmu izteikusi aicinājumu "tieši piemērot LESD 263.pantu" nacionālajās tiesībās. LESD 263.panta ceturtās daļas piemērošanas kontekstā (un vispārīgi arī saistībā ar tiesībām uz efektīvu tiesību aizsardzību tiesā) jautājums ir par to, vai līdzīgs Eiropas Komisijas pieņemts lēmums konkurences tiesību jomā tiktu vai netiktu pieņemts izskatīšanai Vispārējā tiesā (apelācijas gadījumā EST)? Kā minējušas kolēģes šajā JV izdevumā publicētajā rakstā par konkurences tiesībām, attiecīgās LESD tiesību normas konkurences jomā piemēro gan kompetentā nacionālā iestāde, gan Eiropas Komisija. Līdz ar to lēmējiem nacionālā līmenī ir saistoši ES tiesībās izstrādātie standarti ES konkurences tiesībās, kad Konkurences padome vai Latvijas tiesas piemēro šos standartus savu pilnvaru robežās. Kāpēc tā nebūtu jābūt attiecībā arī uz prasību par konkurences jautājumiem pieņemamību izskatīšanai? Te ir tas Savienības tiesību elements (konkurences tiesību joma), kas nacionālajās tiesībās būtu jāinterpretē vismaz atbilstoši ES ieviestajam minimālajam standartam. Tas, vai nacionalais tiesiskais regulējums, kā tas tiek interpretēts judikatūrā, nav pretrunā šim minimālajam standartam un/vai tiesībām uz efektīvu tiesību aizsardzību tiesā konkrētas lietas apstākļos, varētu, manuprāt, noteikti tikt vērtēts EST prejudiciāla nolēmuma tiesvedības ietvaros un/vai uzdodot jautājumus Satversmes tiesai...
Rudīte Vīduša > Vineta Bei
28. Decembris 2020 / 22:26
1
ATBILDĒT
Kā jau minēju, lietā netika piemērotas ES konkurences tiesības, bet Latvijas Konkurences likums.
Rudīte Vīduša
22. Decembris 2020 / 13:47
0
ATBILDĒT
Paldies autorei un arī pārējiem šā numura autoriem, ļoti vērtīgi!

Tikai neliels precizējums.
Runājot par rakstā minēto Senāta lēmumu konkurences (apvienošanās kontroles) jomā, jāatgādina, ka šis lēmums neattiecās uz autores piesauktajiem EST skatītajiem gadījumiem, kad runa bija par jomām, "uz kurām attiecas Savienības tiesības". EST spriedumos, kas minēti raksta attiecīgajā atsaucē, ir runa par tiesībām, „kuras attiecīgajām personām ir noteiktas Savienības tiesībās".
Nav šaubu, ka EST prakse LESD 263.p. piemērošanā ir vērā ņemams tiesību avots kaut vai salīdzināšanai arī gadījumos, kad pastāv paralēlisms (un arī Senāta lēmumā ir akceptēta prakses izmantošana), bet vai tas nozīmē, ka nacionālajai tiesai ir pienākums tieši piemērot LESD 263.pantu tiesā iesniegtajām prasībām, kas izriet no nacionālajām tiesībām? Ja tā, tad drīzāk kā uz kļūdainiem jāskatās uz Senāta lēmumiem, kas iepriekš tikuši pieņemti par cita veida Konkurences padomes lēmumiem (Konkurences likuma pārkāpumu gadījumā) un daudzās citās ar konkurences tiesībām nesaistītās lietu kategorijās, kurās Senāts ir vērtējis atbilstību Administratīvā procesa likuma 31.panta otrajai daļai.
Ja savukārt runa ir par līdzīgu standartu - tas jau ir katras konkrētas lietas vērtējums.
Ja salīdzinām, kādā veidā EST par nepieņemamām atzīst tajā iesniegtās prasības, jāsecina, ka tā kritērijos „tiešs un individuāls skārums" ielasa virkni kritēriju, ko Latvijas administratīvā procesa tiesībās vērtē pa atšķirīgu ceļu, bet beigu beigās nonāk pie tāda paša rezultāta. Piemēram, EST tādā veidā - atzīstot, ka nav tiešs un individuāls skārums, - atsaka pieņemt starplēmumus, savukārt Latvijā atzīst - vēl nav galīgu tiesisko seku, kas ir tiesā pārsūdzama administratīvā akta pazīme. Arī tādēļ tieša 263.panta kritēriju un prakses pārcelšana uz Latvijas administratīvo procesu būtu jāvērtē ar apdomu, skatot sistēmu kopumā. Bet tas jau būtu vesela raksta vērts jautājums.

Rakstā arī vienādots tiesību vai tiesisko interešu aizskārums (kam atbilstoši Senāta lēmuma tekstam nav jābūt būtiskam, bet vispār ir jābūt) ar Senāta lēmumā minēto "ietekmi uz leģitīmi iegūtu pozīciju tirgū un uz spēju turpināt komercdarbību", no kā neatbilstoši lēmumam izdarīts secinājums, ka Senāts sašaurinājis "tiesību aizskāruma" kritēriju uz "būtisks tiesību aizskārums".
VĒL ŠAJĀ ŽURNĀLĀ
LASĪT E-ŽURNĀLU: Nr. 51/52 (1161/1162)
VĒL PAR ŠO TĒMU
VĒL ŠAJĀ NOZARĒ
VĒL ŠAJĀ RUBRIKĀ
COVID-19: tiesiskie aspekti
Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties