Komentējamie grozījumi Kriminālprocesa likumā³ (turpmāk – Grozījumi) Saeimā pieņemti 2020. gada 19. novembrī, izsludināti – 2020. gada 1. decembrī, kā to paredzamais spēkā stāšanās termiņš noteikts – 2021. gada 1. janvāris.

Konkrētais likumprojekts par grozījumiem KPL sākotnēji⁴ tika veidots, lai iedzīvinātu Ekonomisko lietu tiesas ideju, paredzot grozījumu veikšanu tikai vienā KPL pantā un papildinot KPL pārejas noteikumus ar trim punktiem. Taču likumprojekta izskatīšanas laikā Saeimā tā saturiskais tvērums un grozīto KPL pantu apjoms krietni pieauga. Izsludinātajā likumā grozīti 29 KPL panti un viens izslēgts. Izrietoši, arī saturiski likumprojekta tvērums ir krietni plašāks, nekā sākotnēji iecerēts. Tādējādi turpināta ierastā prakse, ka sākotnējā likumprojekta teksts tiek būtiski mainīts tā izskatīšanas gaitā Saeimā.

Attiecībā uz grozījumu saturisko tvērumu atzīstams, ka arī šeit likumdevējs turpinājis ierasto praksi, veicot gan grozījumus, kuri ir tikai normas savstarpēji saskaņojoši vai precizējoši, gan "it kā sīkus" grozījumus, taču ar būtisku ietekmi uz kriminālprocesa norisi, gan arī sistēmiski nozīmīgus grozījumus. Arī mēs, pieturoties pie ierastās pieejas, veiktos grozījumus aplūkosim atbilstoši šim iedalījumam.

[1] KPL normas savstarpēji vai ar citu likumu normām saskaņojošie un precizējošie grozījumi

[1.1] KPL 190. panta piektā daļa papildināta ar norādi, ka kriminālprocesam nozīmīgus dokumentus vai priekšmetus var pieprasīt arī no administratīvo pārkāpumu lietas, ne tikai no administratīvās, civillietas vai krimināllietas, kā tas bija līdz šim. Veiktie grozījumi ir gluži loģiski un rada vienīgo jautājumu, kāpēc tas nebija paredzēts jau izsenis, jo administratīvo pārkāpumu lietas kā patstāvīga procesuāla kategorija pastāvējušas jau sen.

[1.2] KPL 367. panta 7.¹ daļā veikti kriminālprocesa norisi neietekmējoši terminoloģiski saskaņojoši grozījumi ar Administratīvās atbildības likumu.

[1.3] KPL 380. pantā veikti grozījumi, saskaņojot normas redakciju ar KPL 377. panta uzbūvi, t.i., izslēdzot norādi uz KPL 377. panta pirmo daļu, jo šajā pantā nekad daļas nav bijušas.

[1.4] Precizējoši grozījumi veikti vēl vairākās KPL normās, kas, piemēram, paredz jautājuma risināšanu sakarā ar tiesas nolēmuma izpildes atlikšanu, nosacītas notiesāšanas atcelšanu u.tml.

[2] It kā sīki KPL grozījumi, taču ar nozīmīgu ietekmi uz kriminālprocesa norisi

[2.1] Grozījumi veikti attiecībā uz zvērinātu revidentu kriminālprocesuālo imunitāti.

[2.1.1] KPL 121. pantā, kurš veltīts darbam ar profesionālajiem noslēpumiem kriminālprocesā, līdz grozījumu veikšanai nekādu īpašu atrunu attiecībā uz zvērinātiem revidentiem nebija. Taču tas nebūt nenozīmē, ka informācijas iegūšana no zvērinātiem revidentiem varēja notikt vispārējā kārtībā. Zvērinātu revidentu imunitātes jautājumi šobrīd tiesiski reglamentēti Revīzijas pakalpojumu likuma⁵ 25. pantā, kura otrajā daļā uz šo brīdi cita starpā noteikts, ka "tiesas, prokurori un pirmstiesas izmeklēšanas iestādes garantē zvērinātu revidentu profesionālās darbības neatkarību. Lai garantētu zvērinātu revidentu profesionālās darbības neatkarību, ir aizliegts: [..] 2) pieprasīt no zvērinātiem revidentiem ziņas un paskaidrojumus, izņemot šā likuma 27. panta pirmajā daļā un 33. pantā minētos gadījumus, kā arī nopratināt viņus kā lieciniekus par faktiem, kas viņiem kļuvuši zināmi, sniedzot profesionālos pakalpojumus; 3) kontrolēt pasta, telegrāfa un cita veida korespondenci, kā arī dokumentus, kurus zvērināti revidenti saņēmuši, sniedzot profesionālos pakalpojumus, izdarīt korespondences un dokumentu apskati un izņemšanu vai arī izdarīt kratīšanu, lai atrastu un izņemtu korespondenci un dokumentus; 4) kontrolēt, arī izmantojot 3. punktā minētos procesuālos līdzekļus, zvērinātu revidentu profesionālo pakalpojumu sniegšanai nepieciešamās informācijas sistēmas un sakaru līdzekļus, arī elektroniskos sakaru līdzekļus, iegūt no tiem informāciju un iejaukties to darbībā; 5) pieprasīt no klientiem ziņas par zvērinātu revidentu sniegto profesionālo pakalpojumu saturu [..]".

[2.1.2] Šāds salīdzinoši stingrs liegums iegūt kriminālprocesuālā veidā informāciju no zvērinātiem revidentiem neapmierināja Tieslietu ministriju, kura, pamatojoties uz nepieciešamību izpildīt Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas Kukuļošanas apkarošanas starptautiskajos biznesa darījumos darba grupas rekomendācijas, uz likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā izstrādāja priekšlikumu papildināt KPL 121. pantu ar jaunu daļu.⁶ Priekšlikums, saturiski to precizējot, tika atbalstīts un ar Grozījumiem KPL 121. pants papildināts ar 5.¹ daļu šādā redakcijā: "(5¹) Pirmstiesas procesā pieprasīt no zvērinātiem revidentiem viņu rīcībā esošās ziņas par faktiem, kas viņiem kļuvuši zināmi, sniedzot profesionālos pakalpojumus, vai par tiem pratināt, vai veikt tādu dokumentu apskati vai izņemšanu, kuri atrodas zvērināta revidenta vai zvērinātu revidentu komercsabiedrības rīcībā, izņemot šā panta piektajā daļā minētās ziņas, drīkst izmeklētājs ar uzraugošā prokurora piekrišanu vai prokurors." Tādējādi liegums vispār iegūt informāciju no zvērinātiem revidentiem ir aizstāts ar salīdzinoši zema aizsardzības līmeņa (izmeklētājam ar uzraugošā prokurora piekrišanu/prokuroram vienpersoniski) iespēju to darīt.

Vienlaikus gan jānorāda, ka šī jaunā norma ir neskaidra. Šo neskaidrību rada norāde, ka jaunievestā kārtība nav attiecināma uz KPL 121. panta piektajā daļā minētajām ziņām. Savukārt KPL 121. panta piektajā daļā norādīts: "Pirmstiesas procesā pieprasīt no kredītiestādēm vai finanšu iestādēm to rīcībā esošās neizpaužamās ziņas vai dokumentus, kuri satur šādas ziņas, vai pārraudzīt darījumus kredītiestāžu vai finanšu iestāžu klientu kontos uz noteiktu laiku drīkst tikai ar procesa virzītāja lēmumu, kuru apstiprinājis izmeklēšanas tiesnesis. Pārraudzīt darījumu kredītiestādes vai finanšu iestādes klienta kontā var uz laiku līdz trim mēnešiem, bet, ja nepieciešams, šo termiņu uz laiku līdz trim mēnešiem var pagarināt izmeklēšanas tiesnesis.