2020. gada 21. decembrī likumdevējs pieņēma ilgi gaidītos grozījumus Darba likumā¹ (turpmāk – grozījumi), kas stājās spēkā 2021. gada 5. janvārī. Grozījumi ievieš Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2018/957 (2018. gada 28. jūnijs), ar ko groza Direktīvu 96/71/EK par darba ņēmēju norīkošanu darbā pakalpojumu sniegšanas jomā (turpmāk – Direktīva (ES) 2018/957)² normas. Iemesls iepriekšējās Direktīvas 96/71/EK pārskatīšanai bija nepieciešamība Eiropas Savienības (turpmāk – ES) vienotajā tirgū nodrošināt "vienādu samaksu par vienādu darbu vienā darba vietā", proti, nodrošināt, ka vienas valsts ietvaros ir nodrošināta vienlīdzīga samaksa neatkarīgi no tā, vai darbinieks ir šīs valsts iedzīvotājs vai piesaistīts no ārvalstīm. Direktīvas 2018/957 mērķis līdz ar to ir aizsargāt norīkotos darbiniekus un veicināt godīgu konkurenci ES tirgū.

Jāatgādina, ka darbinieku norīkošana ir plaši izmantota ekonomiskā aktivitāte, kuras ietvaros vienā ES dalībvalstī reģistrēts uzņēmums ar saviem darbiniekiem sniedz pakalpojumus citam uzņēmumam citas dalībvalsts teritorijā. ES vienotajā tirgū darbinieku norīkošana ļauj uzņēmumiem meklēt iespējas sniegt pārrobežu pakalpojumus tur, kur tie ir pieprasīti darba spēka izmaksu starpības vai darba spēka trūkuma dēļ.

Šajā rakstā apskatīts, kādus jaunus pienākumus paredz grozījumi (1) ārvalstu darba devējam, kas nosūta darbiniekus strādāt Latvijā, (2) Latvijas uzņēmumam, ja tas darbā izmanto citas ES valsts uzņēmuma un tā norīkoto darbinieku pakalpojumus, kā arī (3) Latvijas darba devējam, kas norīko savus darbiniekus strādāt citā ES valstī. Tiks apskatīts arī īpašais tiesiskais regulējums attiecībā uz (4) darbaspēka nodrošināšanas pakalpojuma sniedzējiem (pagaidu darba aģentūras).

Ārvalstu darba devēja, kas norīko darbiniekus strādāt Latvijā, pienākumi

Pienākums nodrošināt Latvijas darba apstākļus

Jau pirms grozījumiem Darba likums³ paredzēja, ka ārvalstu darba devējam neatkarīgi no darba līgumam un darba tiesiskajām attiecībām piemērojamā likuma jānodrošina darba apstākļi un nodarbinātības noteikumi, kas paredzēti Latvijas normatīvajos aktos, kā arī darba koplīgumos, kuri atzīti par vispārsaistošiem (erga omnes), attiecībā uz darba un atpūtas laiku, ikgadējo atvaļinājumu, minimālajam algas likmēm, darba drošības un veselības aizsardzību, darbinieku riska grupu (piemēram, jaunieši, grūtnieces) aizsardzību, darbaspēka pakalpojumu nodrošināšanu, vienlīdzīgu attieksmi.

Ar grozījumiem šis saraksts ir papildināts ar darbinieku izmitināšanas apstākļiem, kā arī komandējumu izdevumu atlīdzināšanu.