Meklējot aktualitātes redaktora slejai, pamanīju ziņu, ka Eiropas Parlamentā ir radies priekšlikums pārtraukt uzņēmumu nesodāmību par cilvēkiem un videi nodarīto kaitējumu. Un proti – 11. martā Eiropas Parlaments pieņēma Likumdošanas iniciatīvas ziņojumu, kurā tiek aicināts steidzami pieņemt saistošu Eiropas Savienības tiesību aktu, kas ļautu uzņēmumus saukt pie atbildības, ja tie kaitētu vai veicinātu kaitējumu cilvēktiesībām vai videi un pārkāptu labas pārvaldības principus.¹

Jaunajiem noteikumiem būtu arī jāgarantē piekļuve tiesiskās aizsardzības līdzekļiem cietušajiem, kam uzņēmumi nodarījuši kaitējumu ar savu darbību. Eiropas Komisija paziņojusi, ka jau šogad tā plāno iesniegt šāda tiesību akta priekšlikumu. Saistoši Eiropas Savienības pienācīgas rūpības noteikumi prasītu uzņēmumiem apzināt, risināt un neit­ralizēt esošo vai iespējamo nelabvēlīgo ietekmi uz cilvēktiesībām (arī sociālajām un darba tiesībām), vidi (piemēram, klimata pārmaiņām vai atmežošanu) un pareizu pārvaldību (piemēram, korupciju vai kukuļošanu), ko rada pašu uzņēmējdarbība vai arī piegādātāju, starpnieku, ieguldītāju vai darījuma partneru darbības. Lai garantētu cietušajiem efektīvu atlīdzību, uzņēmumiem būtu jāatbild par savu rīcību un jāsaņem naudas sods par kaitējuma nodarīšanu vai piedalīšanos kaitējumā, ja vien viņi nevarēs pierādīt, ka ir rīkojušies saskaņā ar pienācīgu rūpību un darījuši visu iespējamo, lai novērstu šādu kaitējumu.

Šī likumdošanas iniciatīva noteikti ietekmētu arī Latvijas pastāvošo tiesību sistēmu un sabiedrības vērtības, jo, problēmas Latvijā tiek konstatētas gan cilvēktiesību ievērošanā, gan vides prasību cienīšanā, gan arī pastāv nopietnas problēmas ar korupciju un kukuļošanu, par ko liecina zemas novērtējuma pozīcijas starptautiskos pētījumos.²

Sistēmai būtu jābūt plašai, un tā jāpiemēro visiem lielajiem uzņēmumiem, uz kuriem attiecas Eiropas Savienības tiesību akti vai kas reģistrēti Eiropas Savienībā, tostarp tiem, kas sniedz finanšu pakalpojumus. Noteikumiem būtu jāattiecas arī uz publiski kotētiem mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU) un augsta riska MVU, kuriem jāsaņem tehniskā palīdzība, lai izpildītu prasības.³

Savā iniciatīvā Eiropas Parlaments arī aicina veikt papildu pasākumus, piemēram, aizliegt tādu produktu ievešanu, kas saistīti ar nopietniem cilvēktiesību pārkāpumiem, piemēram, piespiedu darbu vai bērnu darbu. Eiropas Savienības tirdzniecības nolīgumos šie mērķi būtu jāiekļauj tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības sadaļās.

Kopumā šī Eiropas Parlamenta iniciatīva un tās iespējamais saskaņošanas process liekas ļoti izaicinošs vairākos aspektos, proti, redzēt, kā tieši Eiropas Komisija savā priekšlikumā spēs konkrēti nodefinēt šīs galvenās prasības un vērtības un kā tiks plānots uzraudzīt to ieviešanu un ievērošanu dalībvalstīs, jo īpaši ņemot vērā pēdējo gadu tiesiskuma situācijas pasliktināšanos vairākās Eiropas Savienības dalībvalstīs, kurām visdrīzāk radīsies konceptuāli iebildumi pret šādas iniciatīvas ieviešanu praksē.

Izaicinoši arī varētu būt praksē Eiropas Savienības dalībvalstu kompetentajam institūcijām spēt pierādīt konkrētu produktu ražošanas procesa tiešu cēloņsakarību ar nopietniem cilvēktiesību pārkāpumiem un aizliegt šo produktu ievešanu Eiropas Savienības teritorijā.

"Jurista Vārds" turpinās sekot līdzi šīs likumdošanas iniciatīvas attīstībai un informēs savus lasītājus par būtiskiem jaunumiem saistībā ar to.