Darbinieka neizpaušanas pienākums

Saskaņā ar Darba likuma³ 83. panta pirmo daļu darbiniekam ir pienākums neizpaust viņa rīcībā nonākušo informāciju, kas ir darba devēja komercnoslēpums. Savukārt darba devējam ir pienākums rakstveidā norādīt, kura informācija uzskatāma par komercnoslēpumu.

Praksē diemžēl bieži novēroti gadījumi, kad darba devēji nezina, ka tiem ir pienākums rakstveidā norādīt, kuru informāciju tie uzskata par komercnoslēpumu. Attiecīgi uzņēmumā vai nu nav nekādu vadlīniju komercnoslēpuma identificēšanai, vai arī šāda informācija ir vispārīgi formulēta dažos teikumos un tāpēc plaši interpretējama. Lai izvairītos no domstarpībām, darba devējiem komercnoslēpums ir jādefinē pēc iespējas konkrēti, detalizēti uzskaitot attiecīgo informāciju un, ja tas ir nepieciešams, vispārīgas norādes iekļaujot uzskaitījuma noslēgumā.

Darba likums noteic, ka šādam informācijas uzskaitījumam ir nepieciešama rakstveida forma. Visbiežāk to ietver darba līgumā, atsevišķā vienošanās ar darbinieku par komercnoslēpuma aizsardzību vai iekšējā normatīvajā aktā, piemēram, darba kārtības noteikumos vai instrukcijā par informācijas aizsardzību.

Praksē dažkārt rodas jautājums, vai neizpaušanas pienākums attiecas tikai uz darba tiesisko attiecību pastāvēšanas laiku vai arī var tikt noteikts uz ilgāku laika periodu. Darba likuma 83. pantā nav noteikts, ka neizpaušanas pienākums aprobežojas ar darba tiesisko attiecību ilgumu.