27. Aprīlis 2021 /NR. 17/18 (1179/1180)
Skaidrojumi. Viedokļi
Mediķa statuss romiešu tiesībās
Dr. iur.
Allars Apsītis
RSU Juridiskās fakultātes doc. p.i. 
Mg. iur.
Jolanta Dinsberga
RSU Juridiskās fakultātes lektore 
Mg. iur.
Dace Tarasova
RSU doktora studiju programmas "Juridiskās zinātnes" doktorante 

Autori piedāvā nelielu ieskatu romiešu tiesību pirmavotu pētījuma rezultātos par romiešu mediķa statusa tiesisko reglamentāciju.

Lai ierobežotu koronavīrusa izraisītās slimības Covid-19 izplatību, Latvijas Republika kopā ar lielāko daļu pasaules joprojām darbojas epidēmijas uzspiestas pašizolācijas vai pat karantīnas apstākļos. Vēsture mēdz atkārtoties – arī senajiem romiešiem gadījās piedzīvot lipīgu slimību epidēmijas, un arī viņiem nācās meklēt risinājumus pašreizējai situācijai līdzīgām problēmām: "Gadījumus [no] nepārvaramā un arī neparastā sastopot, dēļ [vajadzības] pret bailēm [no] lipīgas slimības [cīnīties], kuras lieciniekus [no testamenta apliecināšanas] attur, mazliet no tiesību [bardzības] atvieglinājums ir" (C 6.23.8 pr.). "Liecinieki patiesi no šāda veda slimības nomāktie, tai laikā [no pienākuma] tikt savienotiem un sabiedrotiem atviegloti ir" (C 6.23.8.1).1

Šādas sentences atrodamas seno romiešu atstātajos tiesību pieminekļos attiecībā uz tā saukto epidēmijas laika testamentu (testamentum pestis tempore (lat.) – testaments no mēra laika) un tā apliecināšanas formalitāšu kārtošanas tiesiskajām īpatnībām. Proti, nolūkā izvairīties no savstarpējas aplipināšanās minētā testamenta taisīšanai bija paredzētas mazāk striktas formalitātes (t.s. ārkārtas atvieglinātā testamenta forma). Parastos apstākļos romiešu testamenta sastādīšana notika, piedaloties pašam testatoram un septiņiem testamenta lieciniekiem, kas apliecināja testatora paustās pēdējās gribas īstumu. Rakstveida formā sastādītam testamentam tika pievienoti visu septiņu liecinieku zīmoggredzenu nospiedumi (septem testium signa – lat.) (I 2.10.2). Testatora pēdējās gribas paušanai un rakstiskai fiksācijai bija jānotiek visu septiņu liecinieku vienlaicīgā klātbūtnē, turpat pievienojot liecinieku personīgo zīmogu nospiedumus. Ja minētās formalitātes neievēroja, testaments bija spēkā neesošs (C 6.23.12 pr.

Šis raksts pieejams “Jurista Vārda” abonentiem

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.

Esošos abonentus lūdzam autorizēties:

Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!

ABONĒT

Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!

Abonentu ieguvumi:

  • Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
  • Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
  • Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
  • Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes
ABONĒ 2022.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: mazais, vidējais un lielais abonements!
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties