27. Aprīlis 2021 /NR. 17/18 (1179/1180)
Skaidrojumi. Viedokļi
Bāriņtiesas kompetence bērna veselības aprūpes nodrošināšanā
Mg. iur., Mg. paed.
Sanita Vanaga
Izglītības un zinātnes ministrijas Izglītības departamenta eksperte, RSU doktora studiju programmas "Juridiskās zinātnes" doktorante 

Autore rakstā vērsusi uzmanību uz bāriņtiesas kompetenci bērna veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanā. Rakstā izvirzīts mērķis analizēt tiesisko regulējumu, kas nosaka bāriņtiesas kompetenci bērna aprūpes pakalpojumu nodrošināšanā un, identificējot tiesiskā regulējuma problemātiku, izdarīt secinājumus un sniegt priekšlikumus tiesiskā regulējuma pilnveidošanai.

Raksts veidots divās daļās. Pirmajā daļā autore analizējusi bērnu tiesību uz veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanu nodrošināšanas tiesisko regulējumu, ieskicējot bērna tiesību un interešu likumiskās pārstāvības formas. Savukārt raksta otrajā daļā analizēts tiesiskais regulējums bāriņtiesas kompetencei bērna veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanā.

Pētījuma rezultātu sasniegšanai pamatā tika analizēti nacionālie tiesību akti, kas nosaka, bāriņtiesas kompetenci un pienākumus bērna veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanā, kā arī starptautiskie tiesību akti, kuros nostiprināta kārtība, kādā ievērojamas bērna tiesības un intereses, un judikatūra.

 

Ievads

Bērnu tiesību nodrošināšanai ir pievēršama īpaša uzmanība, jo bērns ir visneaizsargātākā sabiedrības daļa. Par bērna tiesību un interešu nodrošināšanu ir atbildīgi viņa dabiskie aizbildņi jeb bērna vecāki, kā arī bērna tiesības un intereses var pārstāvēt bērna likumiskie pārstāvji. Tomēr dažkārt līdz ar vecāku atbildības trūkumu un nolaidību bērna aprūpē pilnvērtīgā bērna tiesību un interešu nodrošināšanā iesaistās bāriņtiesa. Viens no būtiskākajiem bērna attīstības jautājumiem ir saistīts ar bērnam nepieciešamo medicīnas pakalpojumu saņemšanu. Problemātika aktualizējas brīžos, kad bērna vecāku vai likumisko pārstāvju uzskati ir atšķirīgi par bērnam nepieciešamo medicīnas pakalpojumu saņemšanu, tā apjomu un lietderīgumu. Šādās situācijās ir neatsverama bāriņtiesas iesaiste – bērnam vajadzīgo medicīnas pakalpojumu nepieciešamības izvērtēšanā un nodrošināšanā.

 

Tiesiskā regulējuma analīze un bērna likumiskās pārstāvības formu vispārējs raksturojums

Ņemot vērā, ka Civillikuma 219. panta izpratnē bērns ir nepilngadīga persona, līdz tas sasniedz 18 gadu vecumu, un saskaņā ar tiesību akta 1408. pantā minēto, ka nepilngadīgai personai trūkst rīcībspējas,1 bērnam ir ierobežotas tiesības izlemt par sev nepieciešamo veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanu. Turklāt jāņem vērā, ka bērna spēja lemt un pieņemt lēmumus nav atdalāma no viņa vecuma un brieduma pakāpes. Visā bērna nepilngadības laika posmā ar bērna tiesību un interešu nodrošināšanu saistītos jautājumus izlemj bērna likumiskie pārstāvji, kas atkarībā no bērnam noteiktā juridiskā statusa var būt viņa dabiskie aizbildņi jeb vecāki, likumiskie aizbildņi, ilgstošās sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas vadītājs vai bāriņtiesa.

ABONĒ 2024.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: mazais, vidējais un lielais abonements!
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties