Raksts ir arī aicinājums turpināt viedokļu apmaiņu, izmantojot gan iekšējos tiesu resursus, gan piesaistot sistēmai piederīgo personu iniciatīvas un viedokļus, tiesu sistēmas efektivitātes stiprināšanai un pārvaldības kvalitātes paaugstināšanai. Integrēta pieeja tiesu sistēmas stiprināšanai veicinās tiesu varas līderību progresīvu un mūsdienīgu tiesu pārvaldības metožu ieviešanā, kā arī būtiski stiprinās tiesības uz taisnīgu tiesu procesuālajā un institucionālajā dimensijā.

Aktualitātes

Eiropas Cilvēktiesību tiesas (turpmāk – ECT), Satversmes tiesas, kā arī šobrīd Eiropas Savienības Tiesas un starptautisko organizāciju praksē plaši tiek skaidrota saikne starp efektīvu tiesas procesu un tiesībām uz taisnīgu tiesu. Tiesu darba efektivitāte Eiropas valstīs un pasaules demokrātijās iegūst arvien lielāku nozīmi, diskutējot par izaugsmi un taisnīguma nodrošināšanu visplašākajā kontekstā.

Uzsāktās iniciatīvas tiesu efektivitātes stiprināšanai Latvijā ilgtermiņā veicinās noslodzes izlīdzināšanu tiesās, stiprinās tiesu sistēmas reaģēšanas spējas uz noslodzes izmaiņām, optimizēs tiesu budžeta plānošanu un resursu sadali starp tiesām. Nodrošinot efektīvu tiesu darba organizāciju, tiks stiprināta tiesu kapacitāte un tiesības uz taisnīgu tiesu.

Tiesu pārvaldības analītiskajos dokumentos un literatūrā tiesu darba efektivitāte tiek atzīmēta kā viens no pamata aspektiem, vērtējot tiesu darbu, jo: pirmkārt, tiesu darba efektivitāte var tikt definēta, balstoties uz kvantitatīvajiem datiem un radītājiem; otrkārt, tiesvedības izmaksas un tiesvedību ilgums ir visbiežāk sabiedrībā minētie elementi, diskutējot par tiesu darba efektivitāti; treškārt, tiesu efektivitāte ir atskaites punkts, lai pamatotu plānotās reformas tiesu sistēmā un izvērtētu ieviestās.