Ievads

Covid-19 pandēmija piespiež veselības aprūpi apkalpot lielas pacientu masas. Sagaidāmās sekas varētu būt pakalpojumu kvalitātes pazemināšanās. Pašreiz nav iespējams prognozēt, kā attīstīsies ar veselības aprūpi saistītu kļūdu izskatīšana pēc pandēmijas. Tomēr, ņemot vērā, ka šobrīd veselības aprūpes pakalpojumus pie smagām saslimšanām saņem vairāk iedzīvotāju nekā agrāk, bet citiem savukārt ārstēšana tiek atlikta, paredzams, ka pieaugs sūdzību skaits.

Publikācijas mērķis ir apkopot SIA "Riska fonda konsultācijas" uzkrāto pieredzi, pārstāvot ap piecdesmit pacientus vai viņu tuviniekus centienos iegūt atlīdzību no Ārstniecības riska fonda laika periodā no 2011. gada maija līdz 2021. gada martam.

Saskatot ar veselības aprūpes pārkāpumiem saistītos strīdos profesionālu izaicinājumu, jau pirms Ārstniecības riska fonda ieviešanas šī raksta vecākais autors O. Libermanis kopā ar toreizējo kolēģi un partneri Renāru Slesarčuku uzsāka judikatūras un ārzemju prakses analīzi. Sākotnēji juridiskais atbalsts tika sniegts cilvēkiem, kas ārstniecības iestādēs bija ieguvuši izgulējumus un nevarēja saņemt nepieciešamo ārstēšanu par valsts līdzekļiem. Vecākajam autoram piederošā SIA "Brūču klīnika", kas specializējās izgulējumu ārstēšanā, bet nesaņēma pietiekamu finansējumu, ieguldīja savu naudu, lai izārstētu divas pirmās klientes. Ieguldījumu izdevās atgūt caur Ārstniecības riska fondu. Juridiski medicīniskā palīdzība ātri guva atsaucību, un tās sniegšanai tika izveidots atsevišķs uzņēmums – SIA "Riska fonda konsultācijas".

Šajā publikācijā, izmantojot kā izpētes materiālu medicīnā visnelabvēlīgāko iznākumu – pacienta dzīvības zaudējumu, ir mēģināts izvērtēt ārstniecības iestāžu, veselības aprūpi uzraugošo iestāžu, tiesu un pašu pārstāvju ieguldījumu apstākļu noskaidrošanā un atbilstību deklarētajiem principiem Latvijā un Eiropā.

Ņemot vērā ar veselības aprūpi saistīto strīdu novitāti, raksts nebūtu jāuztver kā pārmetums veselības aprūpi uzraugošajām iestādēm un tiesām, bet drīzāk kā ieteikums mainīt negaidītu un nelabvēlīgu ārstēšanas notikumu izskatīšanas un iztiesāšanas veidu, padarot to atbilstīgu Eiropas nostādnēm.

Jautājuma izklāsts

Latvijā tiek uzskatīts, ka slimnīcā esoša pacienta negaidīta nāve ir ļoti nevēlama. Slimību profilakses un kontroles centra formulējumā, šāds notikums ir pieskaitāms pie nepieļaujama atgadījuma (never event, sentinel event).³ Pacienta nāves gadījumu stacionāru vadība kopā ar pieredzējušiem speciālistiem un ārstējošo ārstu izvērtē, vai nav pieļauta kļūda – ar mērķi uzlabot turpmākā darba kvalitāti.

Ar veselības aprūpi saistīto negadījumu izmeklēšanā tiek izmantota metodoloģija, kas aizgūta no civilās aviācijas un kodolindustrijas. Pasaules Veselības organizācijas vadlīnijās ir sacīts: "Iedomājieties reaktīvās lidmašīnas dzinēju, kurā ir oranžas krāsas vads, kas ir svarīgs tā drošai darbībai. Aviokompānijas inženieris vienā pasaules malā veic pirmslidojuma pārbaudi un konstatē, ka vads ir noplucis tādā veidā, kas liek domāt par kritisku kļūdu, nevis par normālu nodilumu. Kas notiktu tālāk? Iespējams, ka dažu dienu laikā vairums līdzīgo reaktīvo dzinēju visā pasaulē, kur būtu oranžais vads, ja tas būtu bojāts, tiktu atjaunots.