Pašvaldība – pašu valdība un pašu pārvalde

Ikviena temata izpratnei vispirms nepieciešams iepazīties ar saistīto jēdzienu saturu. Tomēr iesākumā norādāms, ka struktūras (kā organizācijas, iestādes) koncepts, tāpat kā institucionālās sistēmas koncepcija, ir daudzpusīgi aplūkojams, taču raksta autori ir izvēlējušies akcentēt šīs vasaras aktuālo notikumu – ATR, tajā skaitā aplūkojuši aspektus, kas saistīti tieši ar pašvaldības struktūru.

Pirms aplūkot ar institucionālo uzbūvi saistītos jēdzienus, domas attīstībai ir vērts noskaidrot vārda "pašvaldība" nozīmi. Skaidrojošā vārdnīca norāda, ka vārds "pašvaldība", pirmkārt, saprotams kā izvēlētu pārstāvības un izpildu iestāžu sistēma ekonomisko un sociālo jautājumu pastāvīgai risināšanai un iedzīvotāju tiesību realizēšanai, ievērojot vietējās sabiedrības un valsts intereses, un, otrkārt, kā vietējā pašpārvaldes iestāde.² Ar vārdu "pārvalde" saprotams, pirmkārt, ka tā ir darbība, process – pārvaldīt (pārvaldes aparāts); otrkārt, institūcija, kas pārzina pakļautos objektus, vada to darbību, funkcionēšanu, un, treškārt, struktūrvienība (piemēram, uzņēmumā), kas vada to un veic darbības, kuras nepieciešamas tā funkcionēšanai (uzņēmuma pārvaldes darbinieki).³ Tādējādi pašvaldība ir pašpārvaldes iestāde, respektīvi, tāda iestāde, kas pati sevi vada un pati organizē visu nepieciešamo savai darbībai.

Tomēr jāatceras, ka jēdzieniem, ar kuriem saskaramies, var būt ne tikai vispārīgs skaidrojums, bet arī speciāls – šajā gadījumā juridisks, tādēļ to satura piepildīšanai jāraugās arī normatīvajos aktos. Likuma "Par pašvaldībām"⁴ 3. pants noteic, ka vietējā pašvaldība ir vietējā pārvalde, kas ar pilsoņu vēlētas pārstāvniecības – domes – un tās izveidoto institūciju un iestāžu starpniecību nodrošina likumos noteikto funkciju, kā arī šajā likumā paredzētajā kārtībā Ministru kabineta doto uzdevumu un pašvaldības brīvprātīgo iniciatīvu izpildi, ievērojot valsts un attiecīgās administratīvās teritorijas iedzīvotāju intereses. Līdz ar to var secināt, ka gan ikdienišķajos skaidrojumos, gan juridiskajās nozīmēs atrodams vārds "pārvalde", ar kuru tad arī būtu jāasociē pašvaldības darbs.

Raugoties sistēmiski, redzams, ka arī Valsts pārvaldes iekārtas likuma⁵ 1. panta 2. punkts noteic (likuma nosaukumā atkal parādās vārds "pārvalde"), kas ir pašvaldība, proti, tā ir atvasināta publiska persona, kurai ar likumu ir piešķirta sava autonoma kompetence, kas ietver arī sava budžeta veidošanu un apstiprināšanu. Tai var būt arī sava manta. Likuma 2. pants noteic paša likuma mērķi, proti, nodrošināt demokrātisku, tiesisku, efektīvu, atklātu un sabiedrībai pieejamu valsts pārvaldi, norādot uz kritērijiem, kādai ir jābūt šai pārvaldei. Savukārt no likuma 8. panta ceturtās daļas izriet, ka pašvaldība pilda valsts pārvaldes funkcijas. Tādējādi gan minētās pazīmes, gan arī likuma 10. pantā uzskaitītie valsts pārvaldes principi attiecas arī uz pašvaldību darbu, tajā skaitā jāievēro likumi un tiesības, jānodrošina cilvēktiesību ievērošana, jāīsteno sabiedrības intereses, jāievēro labas pārvaldības un subsidiaritātes principi, jānodrošina sabiedrībai sniegto pakalpojumu kvalitāte un kontrole, jāgādā par sabiedrības informēšanu.

Turklāt Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10. panta desmitā daļa noteic, ka valsts pārvaldi organizē pēc iespējas efektīvi. Valsts pārvaldes institucionālo sistēmu pastāvīgi pārbauda un, ja nepieciešams, pilnveido, izvērtējot arī funkciju apjomu, nepieciešamību un koncentrācijas pakāpi, normatīvā regulējuma apjomu un detalizāciju un apsverot deleģēšanas iespējas vai ārpakalpojuma izmantošanu.

Arī Eiropas vietējo pašvaldību hartas⁶ 3. panta pirmā daļa definē vietējo pašvaldību – vietējā pašvaldība nozīmē vietējās varas tiesības un spēju likumā noteiktajās robežās regulēt un vadīt nozīmīgu valsts lietu daļu uz savu atbildību un vietējo iedzīvotāju interesēs.