13. Jūlijs 2021 /NR. 28 (1190)
Redaktora sleja
Ministriem nepieciešama pieredze

Vērtējot tieslietu ministru darbību, var secināt, ka tikai otrajā termiņā ministri spēj virzīt un realizēt ieplānotās ieceres, jo, nokļūstot ministra amatā pirmo reizi, trūkst pieredzes un plašāka pārskata par tieslietu sistēmu, lai rosinātu un veiktu iecerētās pārmaiņas. Minēšu trīs tieslietu ministru darbību, kuri amatus ieņēmuši atkārtoti.

Ingrīda Labucka bija tieslietu ministre laikā no 1998. gada novembra līdz 1999. gada jūlijam un atkārtoti ministres amatā no 2000. gada maija līdz 2002. gada novembrim. Pirmajā termiņā tieslietu ministres I. Labuckas pienesums bija salīdzinoši pieticīgs, neraugoties uz to, ka viņa pārzināja tieslietu sistēmu, jo iepriekš bija izmeklētāja, tiesnese un advokāte. Tikai nokļūstot ministres amatā atkārtoti, viņa rosināja un ieviesa būtiskas pārmaiņas tieslietu sistēmā. Piemēram, viņa pieņēma lēmumu, ka ir jāizstrādā jauns Kriminālprocesa likums, nomainot smagnējo un neērto tolaik spēkā esošo Kriminālprocesa kodeksu.

Kā vēl vienu nozīmīgu projektu, kas tapa I. Labuckas vadībā, var minēt pārbūvēto tiesas ēku Rīgā, Abrenes ielā 3, kas nodrošināja ar telpām Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu kolēģiju, Rīgas Centra rajona tiesu un Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesu. Pusotra gada laikā tika veikta apjomīga renovācija, un tā bija pirmā tiesas ēka pēdējo sešdesmit gadu laikā, kas tika pārbūvēta, ievērojot procesuālo likumu normas un tiesas ēkas plānojuma vadlīnijas. 2002. gada oktobrī notika ēkas atklāšana pēc kapitālās pārbūves.

Dzintars Rasnačs bija tieslietu ministrs laikā no 1995. gada decembra līdz 1998. gada novembrim un no 2014. gada novembra līdz 2019. gada janvārim. Pirmajā termiņā ministra amatā viņam nebija iepriekšējas pieredzes un zināšanu par tieslietu un tiesu sistēmu. Tomēr tika izveidots tolaik prasībām atbilstošs Uzņēmumu reģistrs un veiktas arī reformas zemesgrāmatās.

Nokļūstot amatā atkārtoti, Dz. Rasnačs, reaģējot uz ļoti nopietnu kritiku, reformēja maksātnespējas jomu. Maksātnespējas procesa administratoriem tika noteikts valsts amatpersonas statuss, administratoru līdzšinējā sertifikācija tika aizstāta ar eksamināciju. Tika ieviesta maksātnespējas procesa administratoru disciplināratbildība, nodrošināta un pastiprināta valsts uzraudzība un kontrole.

Tieslietu ministrs Jānis Bordāns ieņēma amatu laikā no 2012. gada jūlija līdz 2014. gada janvārim. Pirmajā termiņā viņam neizdevās veikt iecerētās pārmaiņas tieslietu sistēmā. Tomēr kopš 2019. gada janvāra, būdams tieslietu ministrs atkārtoti, viņš valdībā spēj izvirzīt un arī īstenot iecerētās reformas. Neraugoties uz iebildumiem un pretestību, viņš ir spējis izveidot Ekonomisko lietu tiesu, kas raisa cerību, ka komercstrīdu izšķiršana notiks ātrāk nekā iepriekš. Tieslietu un ekonomikas saistība iezīmējas kā viena no Tieslietu ministrijas darbības vadlīnijām.

Protams, ne tikai tieslietu ministriem, bet arī visiem Ministru kabineta locekļiem un Saeimas deputātiem ir nepieciešama pieredze, lai rosinātu un spētu panākt pozitīvas pārmaiņas valsts pārvaldībā.

Savulaik Latvijas pirmais prezidents Jānis Čakste ir teicis, ka katram amatam vajadzīgas zināšanas, un nenormāli ir tas, ka gandrīz ikviens parlamenta loceklis uzskata sevi par spējīgu būt par ministru un valsts dzīves kārtotāju.

ATSAUCE UZ ŽURNĀLU
Pāvils L. Ministriem nepieciešama pieredze. Jurista Vārds, 13.07.2021., Nr. 28 (1190), 2.lpp.
patīk
drukāt
VISI RAKSTI 13. Jūlijs 2021 /NR. 28 (1190)
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties