Tā nu ir sanācis, ka tiesību jomas, kurām man nācies pievērsties jau kopš pirmajām darba dienām jurista profesijā, ir būvniecības1 un teritorijas plānošanas2 tiesības. Šā iemesla dēļ cenšos iespēju robežās sekot līdzi gan šo jomu tiesiskā regulējuma, gan arī judikatūras attīstībai. Atminos vēl pirms vairākiem gadiem piedzīvoto nelielo pārsteigumu, kad, lasot jauno Būvniecības likumu, nācās konstatēt, ka būvatļauja, kas tradicionāli bijusi viens no pēdējiem būvniecības procesā pieņemtajiem administratīvajiem aktiem, nu kļuvusi gluži vai par pirmo šajā procesā pieņemamo lēmumu. Tomēr centos šajā juridiskajā metamorfozē saskatīt vismaz zināmu racionālismu un loģiku: likumdevēja nodoms, visticamāk, bijis vienu no svarīgākajiem būvniecības administratīvajā procesā pieņemamiem lēmumiem (būvatļaujas apstrīdēšana un pārsūdzēšana jeb – plašākā nozīmē – tiesiskuma izvērtēšana) pārcelt uz iespējami agrāku šā procesa stadiju.
Daudz lielāku pārsteigumu nācās piedzīvot, kad iepazinos ar Saeimā 2021. gada 15. aprīlī pieņemto likumu "Grozījumi Būvniecības likumā". Ar šo likumu citastarp Būvniecības likuma 14. pants tika papildināts ar 10.2 daļu, kas nosaka: "Ja šajā likumā nav noteikts citādi un ja iestāde ir noraidījusi vai atstājusi bez izskatīšanas būvniecības administratīvā procesa ietvaros izdota būvniecības ierosinātājam labvēlīga administratīvā akta apstrīdēšanas iesniegumu, iestādes lēmuma pārsūdzēšana neaptur tā darbību." No pirmā acu uzmetiena šķita, ka šīs normas regulēšanas priekšmets ir salīdzinoši šaurs un norma attiecas vienīgi uz tā paša panta 10.1 daļā minētajiem lēmumiem. Tomēr pēc rūpīgākas izpētes un nu jau ar vēl lielāku izbrīnu nācās secināt gluži pretējo – Būvniecības likuma 14. panta 10.2 daļas regulējuma iedarbība ir daudz plašāka, un šī norma attiecas, piemēram, arī uz būvatļauju. Pēdējās šaubas kliedēja likumprojekta sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojums (anotācija) (turpmāk – anotācija), kurā skaidri norādīts: "Iekļaujot likumprojektā Iesniedzēju priekšlikumu, būtu paredzēts intereses līdzsvarojošs risinājums, saskaņā ar kuru būvatļaujas apstrīdēšana iestādē (pašvaldības vadītājam) aptur tās darbību, bet, ja iestāde sūdzību atzinusi par nepamatotu, būvatļaujas darbība atjaunojas, ja vien tiesa nav tās darbību apturējusi.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
|
Žurnāls tiesiskai domai un praksei | |
|
Lasītāju serviss: abonenti@lv.lv
Informatīvais tālrunis 67311161
darbadienās9:00-17:00 |
||
| Abonēšana | Par "Jurista Vārdu" | |
| Žurnāli | Redakcija | |
| Reklāma | Autoriem | |
| Darba sludinājumi | Lietošanas noteikumi | |
| Redakcija: juristavards@lv.lv | Grāmatas |
Autortiesības Kontakti |
|
Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības
/Latvijas Republikas Satversmes 90. pants/ |
© VSIA "Latvijas Vēstnesis" | |
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.
