Tā nu ir sanācis, ka tiesību jomas, kurām man nācies pievērsties jau kopš pirmajām darba dienām jurista profesijā, ir būvniecības1 un teritorijas plānošanas2 tiesības. Šā iemesla dēļ cenšos iespēju robežās sekot līdzi gan šo jomu tiesiskā regulējuma, gan arī judikatūras attīstībai. Atminos vēl pirms vairākiem gadiem piedzīvoto nelielo pārsteigumu, kad, lasot jauno Būvniecības likumu, nācās konstatēt, ka būvatļauja, kas tradicionāli bijusi viens no pēdējiem būvniecības procesā pieņemtajiem administratīvajiem aktiem, nu kļuvusi gluži vai par pirmo šajā procesā pieņemamo lēmumu. Tomēr centos šajā juridiskajā metamorfozē saskatīt vismaz zināmu racionālismu un loģiku: likumdevēja nodoms, visticamāk, bijis vienu no svarīgākajiem būvniecības administratīvajā procesā pieņemamiem lēmumiem (būvatļaujas apstrīdēšana un pārsūdzēšana jeb – plašākā nozīmē – tiesiskuma izvērtēšana) pārcelt uz iespējami agrāku šā procesa stadiju.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!
Abonentu ieguvumi:
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.