13. Jūlijs 2021 /NR. 28 (1190)
Skaidrojumi. Viedokļi
Par ļaunprātības izpratni Būvniecības likumā
2
Mg. iur.
Sandijs Statkus
 

Tā nu ir sanācis, ka tiesību jomas, kurām man nācies pievērsties jau kopš pirmajām darba dienām jurista profesijā, ir būvniecības1 un teritorijas plānošanas2 tiesības. Šā iemesla dēļ cenšos iespēju robežās sekot līdzi gan šo jomu tiesiskā regulējuma, gan arī judikatūras attīstībai. Atminos vēl pirms vairākiem gadiem piedzīvoto nelielo pārsteigumu, kad, lasot jauno Būvniecības likumu, nācās konstatēt, ka būvatļauja, kas tradicionāli bijusi viens no pēdējiem būvniecības procesā pieņemtajiem administratīvajiem aktiem, nu kļuvusi gluži vai par pirmo šajā procesā pieņemamo lēmumu. Tomēr centos šajā juridiskajā metamorfozē saskatīt vismaz zināmu racionālismu un loģiku: likumdevēja nodoms, visticamāk, bijis vienu no svarīgākajiem būvniecības administratīvajā procesā pieņemamiem lēmumiem (būvatļaujas apstrīdēšana un pārsūdzēšana jeb – plašākā nozīmē – tiesiskuma izvērtēšana) pārcelt uz iespējami agrāku šā procesa stadiju.

Daudz lielāku pārsteigumu nācās piedzīvot, kad iepazinos ar Saeimā 2021. gada 15. aprīlī pieņemto likumu "Grozījumi Būvniecības likumā". Ar šo likumu cita­starp Būvniecības likuma 14. pants tika papildināts ar 10.2 daļu, kas nosaka: "Ja šajā likumā nav noteikts citādi un ja iestāde ir noraidījusi vai atstājusi bez izskatīšanas būvniecības administratīvā procesa ietvaros izdota būvniecības ierosinātājam labvēlīga administratīvā akta apstrīdēšanas iesniegumu, iestādes lēmuma pārsūdzēšana neaptur tā darbību." No pirmā acu uzmetiena šķita, ka šīs normas regulēšanas priekšmets ir salīdzinoši šaurs un norma attiecas vienīgi uz tā paša panta 10.1 daļā minētajiem lēmumiem. Tomēr pēc rūpīgākas izpētes un nu jau ar vēl lielāku izbrīnu nācās secināt gluži pretējo – Būvniecības likuma 14. panta 10.2 daļas regulējuma iedarbība ir daudz plašāka, un šī norma attiecas, piemēram, arī uz būvatļauju. Pēdējās šaubas kliedēja likumprojekta sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojums (anotācija) (turpmāk – anotācija), kurā skaidri norādīts: "Iekļaujot likumprojektā Iesniedzēju priekšlikumu, būtu paredzēts intereses līdzsvarojošs risinājums, saskaņā ar kuru būvatļaujas apstrīdēšana iestādē (pašvaldības vadītājam) aptur tās darbību, bet, ja iestāde sūdzību atzinusi par nepamatotu, būvatļaujas darbība atjaunojas, ja vien tiesa nav tās darbību apturējusi.

ABONĒ 2025.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: mazais, vidējais un lielais abonements!
2 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Izlasiet
3. Augusts 2021 / 16:00
0
ATBILDĒT
īpaši 15.pantā "Būvatļauja": (7) Nacionālā interešu objekta būvniecībai izdotas būvatļaujas apstrīdēšana vai pārsūdzēšana neaptur tās darbību.
Izdariet slēdzienu par pretējo (t.,i., - visu pārējo objektu būvniecībai).
Pielieciet klāt: ja šajā likumā nav noteikts citādi.
Seciniet, ka attiecībā uz parastu būvatļauju nekas nav mainījies, apstrīdēšana vai pārsūdzēšana aptur tās darbību
Seskis
27. Jūlijs 2021 / 15:27
0
ATBILDĒT
Labs un pamatots raksts, jāpiekrīt, ka būvniecības ierosinātājs var lūgt tiesā atjaunot pārsūdzētās būvatļaujas darbību, taču nepieciešams ņemt vērā vienu niansi, ka lūgumu par pagaidu aizsardzību var izteikt tikai jau ierosinātas tiesvedības ietvaros. Iesniedzot pieteikumu tiesā, būvatļaujas darbība tiek apturēta uz likuma pamata, bet lieta var tikt ierosināta tikai pēc vairākiem mēnešiem. Piemēru netrūkst, kad tiek iesniegts pieteikums par būvatļaujas atcelšanu, tiesa atstāj pieteikumu bez virzības uz mēnesi, pēc tam atsaka pieņemt pieteikumu, tad seko blakus sūdzība, kas atkal tiek atstāta bez virzības uz mēnesi. Visbeidzot, lieta nonāk Augstākajā tiesā, kas izskata blakus sūdzību pēc 3 mēnešiem, atceļ tiesas lēmumu un nosūta atkārtotai izskatīšanai. Pirmās instances tiesa ierosina lietu un vēl pēc mēneša nolemj atjaunot būvatļaujas darbību. Tādējādi būvniecības ierosinātājs ilgāk kā pusgadu ir pavadījis neziņā, skaitot zaudējumus, kas dienā sasniedz bieži vien vairākus desmitus tūkstošus eiro. Lūgt administratīvā akta darbības atjaunošanu nav iespējams, kamēr lieta nav ierosināta, vēl jāņem vērā apstāklis, ka atstājot pieteikumu bez virzības vai atsakot to pieņemt, tiesas visbiežāk par to nepaziņo būvniecības ierosinātājam, un pēc tam sākās vainīgā meklēšana, kuram bija jāinformē būvniecības ierosinātājs par būvatļaujas apturēšanu, un kurš atmaksās zaudējumus. Vainīgais visbiežāk tiek meklēts iestādes pusē, kurai jākontrolē būvniecības process, bet arī iestāde bieži netiek informēta no tiesas par būvatļaujas pārsūdzēšanu, ja pieteikums tiek atstāts bez virzības vai atteikts pieņemt. Līdz ar to likumdevēja izšķiršanās par labu būvatļaujas darbības neapturēšanai pārsūdzēšanas gadījumā ir visnotaļ savtīga rūpe par valsts un pašvaldību maciņa pasargāšanu no investoru zaudējumu atlīdzinājumu prasījumiem, jo investoru un lielo būvniecības ierosinātāju rīcībā ir nesalīdzināmi lielāki resursi ilgstošiem tiesvedības procesiem pret valsti/pašvaldību nekā, piemēram, Mākoņciema dabas draugu biedrībai. Kā teikt - nekā personīga, tikai bizness!
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties