2021. gada 4. jūnijā Latvijas Republikas Satversmes tiesa pasludināja spriedumu lietā Nr. 2020-39-02, kas ērtības dēļ šajā komentārā tiks saukts par "Stambulas konvencijas" spriedumu. Pieteikumu šajā lietā bija iesniedzis 21 Saeimas deputāts no divām Saeimā pārstāvētām frakcijām – frakcijas "Jaunā Vienotība" un frakcijas "Attīstībai/Par!", kā arī viena neatkarīgā deputāte, kura publiskajā telpā tiek saistīta ar frakciju "Jaunā Vienotība", jo ir iestājusies šajā partijā.1 Tas nebūtu nekas sevišķs, ja vien abas šīs partijas iepriekš nebūtu skaidri izteikušas savu viedokli saistībā ar Stambulas konvencijas ratifikāciju, paužot pārliecību, ka Stambulas konvencija jāratificē bez atrunām,2 un attiecīgo partiju pārstāvošajam ministram parakstot apskatāmo konvenciju.3 Proti, ir publiski zināms, ka pieteikumu iesniegušo deputātu pārliecība par Stambulas konvencijas4 atbilstību Satversmei ir pretēja iesniegtajā pieteikumā paustajai pārliecībai.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!
Abonentu ieguvumi:
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.