27. Jūlijs 2021 /NR. 30 (1192)
Tiesību prakses komentāri
Atpakaļejoša un tūlītēja spēka nošķiršana praksē
Dr. iur.
Māris Onževs
 

Komentārs par Satversmes tiesas spriedumu lietā Nr. 2020-49-01 (Parex bankas subordinētā kapitāla lieta).

Ar šī gada 27. maija spriedumu lietā Nr. 2020-49-01 "Par Komercdarbības atbalsta kontroles likuma 8. panta pirmās daļas un 8.1 panta otrās un trešās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1., 91., 92. un 105. pantam" (turpmāk – Spriedums) Satversmes tiesa pielikusi punktu vairāk nekā desmit gadus ilgušajā strīdā par noguldījumiem AS "Parex banka" (turpmāk – Parex banka) subordinētajā kapitālā. Ņemot vērā, ka šis jau ir otrais Satversmes tiesas spriedums par bijušo Parex bankas akcionāru un viņu ģimenes locekļu tiesību ierobežošanu saņemt subordinētajā kapitālā veiktos noguldījumus un to procentus (pirmais spriedums tika pieņemts 2015. gada 13. oktobrī lietā Nr. 2014-36-01), kā arī to, ka man ir bijusi iespēja sniegt atzinumus Satversmes tiesai par Parex bankas subordinētā kapitāla noguldītāju iespējamo tiesisko paļāvību abās no izskatītajām lietām, labprāt iepazīstināšu "Jurista Vārda" lasītājus ar Spriedumu un tajā ietvertajiem secinājumiem attiecībā uz tiesību normu iedarbību no laika aspekta un tiesisko paļāvību.

Lai lasītājiem būtu skaidrāk uztverama Sprieduma būtība, sākumā nedaudz pakavēšos pie faktiskajiem apstākļiem. Stāsts par noguldījumiem Parex bankas subordinētajā kapitālā ir nesaraujami saistīts ar Parex bankas de facto maksātnespēju un Latvijas Republikas īstenoto bankas pārņemšanu. Lai gan 2008. gada beigās divi lielākie Parex bankas akcionāri V. Kargins un V. Krasovickis bija spiesti par simbolisku samaksu pārdot visas sev piederošās bankas akcijas, pretēji jebkurai ekonomiskajai loģikai Latvijas Republika ar Parex bankas pārņemšanas līgumu neierobežoja abu bijušo bankas akcionāru un ar tiem saistīto personu (ģimenes locekļu) tiesības turpināt saņemt no Parex bankas salīdzinoši augstas procentu likmes par Parex bankai aizdotajiem naudas līdzekļiem vairāku desmitu miljonu eiro apmērā.

Šis raksts pieejams “Jurista Vārda” abonentiem

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.

Esošos abonentus lūdzam autorizēties:

Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!

ABONĒT

Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!

Abonentu ieguvumi:

  • Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
  • Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
  • Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
  • Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes
ABONĒ 2022.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: mazais, vidējais un lielais abonements!
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Satversme 100: Atver Satversmi
Satversme: Esejas
VĒL ŠAJĀ ŽURNĀLĀ
VĒL PAR ŠO TĒMU
VĒL ŠAJĀ RUBRIKĀ
VĒL ŠAJĀ TIESĪBU PRAKSĒ
Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties