Apvienotā Karaliste sarauj diplomātiskās attiecības ar Padomju Savienību. Čārlzs Lindbergs, virzienā no Ņujorkas līdz Parīzei, ir pirmais cilvēks pasaulē, kurš veic lidojumu pār Atlantijas okeānu. Ar Francijas ārlietu ministra Aristīda Briāna un ASV valsts sekretāra Frenka Kelloga paktu cenšas aizliegt agresiju starp valstīm, bet neparedz soda sankcijas un garantijas. Padomju Savienībā pieņem pirmo piecgades plānu un zemniekus sāk kolektivizēt, piespiedu kārtā apvienojot kolhozos un sovhozos. ASV piedzīvo "melno ceturtdienu", kad Ņujorkas biržā ir akciju vērtību brīvais kritiens, ievadot ASV vērtspapīru tirgus sabrukumu, tādējādi daudzviet pasaulē katastrofāli palielinās bezdarbs un izceļas sociālie nemieri un pat revolūcijas. Pāvests izslīgst ar Benito Musolīnī un atzīst fašismu Itālijā. Francija sāk būvēt Mažino līniju aizsardzībai pret Vāciju. Strauju popularitāti Vācijā iegūst un nostiprinās Ādolfa Hitlera vadītā nacionālsociālistu kustība. Šie dramatiskie notikumi Eiropas un pasaules vēsturē nav nosaukti nejauši. Tie sakrīt ar relatīvi mierīgo Valsts prezidenta Gustava Zemgala amata pildīšanas laiku Latvijā. Raksts ieskicēs G. Zemgala ārpolitisko aktivitāšu darbību, galvenokārt fokusējoties uz laiku, kad viņš pildīja Valsts prezidenta amatu no 1927. gada 8. aprīļa līdz 1930. gada 9. aprīlim.

Gustava Zemgala ārpolitiskās nostādnes

Neskatoties uz pastāvīgiem Latvijas politisko partiju ķīviņiem un savstarpējo greizsirdību, partejisko sadrumstalotību, kas valdīja 2. un 3. Saeimā,¹ aiz muguras palika laiks, kad pasaulē bija jāpanāk Latvijas Republikas starptautiskā atzīšana gan de facto, gan de iure. Turklāt Latvija, kad G. Zemgals tika ievēlēts par Valsts prezidentu, jau kopš 1921. gada 22. septembra bija Tautu Savienības dalībvalsts, kas tika uzskatīta par tā laika lielāko starptautisko attiecību skatuvi un diplomātisko jautājumu norises vietu, tādējādi Latvijai kļūstot par pilntiesīgu starptautisko tiesību subjektu.

Valsts prezidenta G. Zemgala amata pildīšanas laiks sakrīt ar divu Latvijas ārlietu ministru, sociāldemokrāta Fēliksa Cielēna un bezpartejiskā Antona Baloža kadences laiku. F. Cielēns ārlietu ministra pienākumus pildīja sociāldemokrāta Marģera Skujenieka vadītajā kreisā spārna un centristu koalīcijas valdībā,² kas sakrita ar laiku, kad tika meklēts kandidāts Valsts prezidenta amatam. Savās atmiņās F. Cielēns pauž viedokli, ka tieši valsts diplomātiskās reprezentācijas un formālā valsts protokola pienākumu pildīšana sākotnēji G.