Lai sekmētu publiskā iepirkuma modernizāciju, kas ņemtu vērā gan valsts pakalpojumu sniedzēju, gan iedzīvotāju, gan tirgus dalībnieku intereses, kas mainījušās tehnoloģiskās un ekonomiskās attīstības rezultātā, Eiropas Savienība (ES) 2014. gadā modernizēja publiskā iepirkuma regulējumu, pieņemot jaunas publisko iepirkumu regulējošas direktīvas.¹ Jaunais regulējums izvirza mērķi publiskā sektora iestādēm – maksimāli stratēģiski izmantot publisko iepirkumu, lai veicinātu inovāciju. Inovatīvu produktu, būvdarbu un pakalpojumu iegādei ir svarīga nozīme, lai uzlabotu sabiedrisko pakalpojumu efektivitāti un kvalitāti, vienlaikus risinot svarīgas sociālās problēmas.²

Publisko iepirkumu direktīvas sniedz šādu inovācijas definīciju: "Inovācija ir jaunas vai būtiski uzlabotas produkta, pakalpojuma vai procesa, tostarp, bet ne tikai, ražošanas, celtniecības vai būvniecības procesa, ieviešana, jaunas tirdzniecības metodes ieviešana vai jaunas organizatoriskas metodes ieviešana uzņēmējdarbībā, darbavietu organizēšanā vai ārējās attiecībās inter alia, lai palīdzētu atrisināt sabiedrības problēmas vai atbalstītu Eiropa 2020 stratēģiju gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei."³

Līdzīga inovācijas definīcija sniegta arī Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (turpmāk – ESAO) izstrādātajā rokasgrāmatā par inovācijām – Oslo rokasgrāmatā. Oslo rokasgrāmatas⁴ 2018. gada redakcijā definēti četri galvenie inovāciju virzieni, proti:

1) organizācijas inovācijas (piem., attālinātais darbs);

2) procesa inovācijas (piem., mākoņpakalpojumi, lielo datu analīzē balstīta lēmumu pieņemšana);

3) produkta inovācijas (piem., jauni materiāli, tehnoloģijas, programmprodukti);

4) tirgus inovācijas (piem., produkta iepakojums, piegādes veids).

Oslo rokasgrāmata definē arī piekto inovācijas virzienu – ekoinovācijas, kuru mērķis ir ilgtspējīga un atbildīga dabas resursu izmantošana, vienlaikus biznesam attīstot jaunus videi draudzīgus produktus un pakalpojumus. ESAO rokasgrāmatā uzsvērts, ka inovācijas nav tikai biznesa prerogatīva un tās ir iespējamas un nepieciešamas arī publiskajā pārvaldē. ESAO norāda, ka inovācija valsts pārvaldē nozīmē ieviest kaut ko jaunu, lai panāktu ietekmi. Tātad inovāciju raksturo trīs pazīmes – jaunums, ieviešana un ietekme.

Publiskajā sektorā inovācijas var attiekties uz iekšējo procesu modernizāciju un efektivitātes paaugstināšanu, jo īpaši publiskās pārvaldes digitalizāciju, kā arī publisko pakalpojumu ārējās kvalitātes veicināšanu, lai risinātu tādas problēmas kā veselības aprūpes pakalpojumu kvalitāte un pieejamība, sabiedrības novecošanās, klimata pārmaiņas, energoefektivitāte, izglītības kvalitāte, aprites ekonomika u.c.

Avots: http://primes-eu.net/media/12191713/07_inovacijas-ieks-zpi_gv.pdf

ES Padome un Eiropas Komisija (EK) vairākkārt norādījusi, ka Latvija maz iegulda pētniecībā un izstrādē un tai ir ievērojams investīciju deficīts inovāciju jomā.