14. Septembris 2021 /NR. 37 (1199)
Viedoklis
Apsūdzētā liecināšanas brīdis tiesā
1
Dr. iur. cand.
Egons Rusanovs
Zvērināts advokāts 
Bc. iur.
Maria Zvonareva
 

Autori vēlas rosināt diskusiju par pierādījumu pārbaudes kārtības grozīšanas iespējām, uz ko jo īpaši ir pamudinājušas gan konstatētās likumdevēja nekonsekvences, veicot grozījumus Kriminālprocesa likumā (turpmāk – KPL), gan arī tajā ietverto tiesību normu piemērošanas problēmas.

Kādā kriminālprocesā vienam no šī raksta autoriem radās dibināts pamats saskaņā ar tobrīd spēkā esošā KPL1 500. panta "Pierādījumu pārbaudes kārtība" trešo daļu2 ierosināt jautājumu par pierādījumu pārbaudes kārtības grozīšanu un kā pirmās uzreiz pēc cietušā nopratināt apsūdzētās personas. Savukārt tiesa saskaņā ar likumu šo lūgumu bija nodevusi kriminālprocesa dalībnieku izvērtēšanai jeb, kā būtu teikuši starpkaru perioda juristi, partu3 revīzijai. Aizstāvība tad sastapās ar valsts apsūdzības uzturētāja kategoriskiem iebildumiem,4 kurš uzskatīja, ka attiecīgais priekšlikums – ļaut apsūdzētajam liecināt uzreiz pēc cietušā – vairāku apsvērumu dēļ esot nepieņemams, turklāt – pat nelikumīgs. Uzreiz jāatzīmē, ka prokurora nostāja konkrētajā jautājumā tiesai šķita pietiekami pārliecinoša un aizstāvības lūgums diemžēl tika noraidīts.

Vispirms gan jāpaskaidro, ka aizstāvības priekšlikums grozīt pierādījumu pārbaudes kārtību nebija ne kaprīze, ne arī vēlme realizēt jelkādus juridiskus eksperimentus, bet gan objektīva nepieciešamība. Proti, tika izskatīta visnotaļ sarežģīta krimināllieta, kas saistījās ar vajadzību iedziļināties komplicētos uzņēmuma tehnoloģiskos procesos, izsekojot garam ražošanas ciklam. Bez attiecīgām zināšanām tamlīdzīgas lietas izskatīšana nemaz nebūtu iedomājama, tādēļ apsūdzētais bija sagatavojis ar skaidrojošiem videomateriāliem izveidotu vizuālu prezentāciju, lai izklāstītu gan lietas būtību, gan savu pozīciju.

Citiem vārdiem sakot, tas, ko vēlējās aizstāvība, bija jau tiesas izmeklēšanas sākumā nodefinēt pašu tiesas izmeklēšanas priekšmetu, lai procesa dalībnieki pēc iepazīšanās ar prezentāciju, izprotot tehniskas nianses, spētu mērķtiecīgi uzdot jautājumus liecinošajām personām un izvērtēt krimināllietai pievienotās tehniskās dokumentācijas būtību.

Šis raksts pieejams “Jurista Vārda” abonentiem

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.

Esošos abonentus lūdzam autorizēties:

Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!

ABONĒT

Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!

Abonentu ieguvumi:

  • Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
  • Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
  • Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
  • Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes
ABONĒ 2022.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: mazais, vidējais un lielais abonements!
1 KOMENTĀRS
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Jānis Baumanis
17. Septembris 2021 / 08:23
0
ATBILDĒT
Rakstā izteiktais priekšlikums paredzēt iespēju apsūdzēto pratināt uzreiz pēc cietušā, vai pat pirms cietušā ir atbalstams. Šāda situācija nenoliedzami paatrinātu iztiesāšanu, jo visiem būtu saproptams strīda priekšmets. Tas panākams, iekļaujot KPL 503.panta saturu KPL 500.pantā. Diskutabls ir jautājums par iespējām vēl pirms tiesas depatēm ļaut debatēt. Šādas kārtības izveidei vajadzētu radikāli grozīt iztiesāšanas tiesisko regulējumu. Lai gan pirmsšķietami arī šāda pieeja varētu būt atbalstāma, ja tā notiktu pakāpeniski. Piemēram, saglabājot esošo kārtību, paredzēt tiesības pēc personas nopratināšanas uz vienu repliku ar ļoti striktu laika ierobežojumu.
Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties