Militārās mācības rudenī Latvijā notiek jau desmitiem gadu kopš neatkarības atjaunošanas, un arī šī gada mācības nav pirmās, kad Rīgas ielās norit aktīvs mācību process ar dažādu scenāriju un situāciju izpildi praksē, pielietojot arī salūta munīciju.

Šogad no 30. augusta līdz 3. oktobrim visā Latvijā norisinās Nacionālo bruņoto spēku militārās mācības "Namejs 2021", lai pārbaudītu un pilnveidotu vienību gatavību valsts aizsardzības uzdevumu izpildei gan patstāvīgi, gan arī kolektīvās aizsardzības sistēmas ietvaros.¹ Militāro mācību "Namejs 2021" aktīvā fāze norisinās Rīgā, vairākās Pierīgas pašvaldībās un Bauskā, un aktīvās fāzes laikā Zemessardze patrulē, ierīko slēpņus, patruļbāzes un kontrolpunktus, kā arī izpilda citus mācību uzdevumus.²

Sociālajos tīklos un medijos katru gadu mācību laikā samērā plašas iedzīvotāju grupas pauž sašutumu, ka nav zinājušas par mācībām, nav bijušas pietiekami informētas, ka tiek izbiedētas, traucēts to miers, un izskan vēl daudz citu negatīvu iemeslu un argumentu. Un šis gads arī diemžēl nav bijis izņēmums, kad sociālajos tīklos norit šādas diskusijas.

Tomēr ir jāsaprot, ka tikai aktīvi treniņi reālā vidē var dot vislielāko pienesumu mācību kvalitātei un zināšanu stiprināšanai. Mežā, šautuvē vai poligonā nav iespējams izspēlēt tādus scenārijus, kādus var veikt tikai pilsētvidē un reālos vides apstākļos. To kā zemessargs šī gada mācībās aktīvi izbaudīja arī šīs slejas autors. Zemessargiem un karavīriem, tāpat kā ārstiem un daudzām citām profesijām, ir jātrenējas ikdienā, jāpilnveidojas un jāuzlabo savas iemaņas. Sabiedrība nevar pieprasīt, lai mums ir stipra, varoša un zinoša armija, ja sabiedrība ir kritiska pret jebkādām mācību iespējām pilsētvidē.

Ir jāapzinās, ka mācības nākotnē kļūs aizvien intensīvākas un sarežģītākas, jo arī armijas zināšanas un kompetences kļūst arvien komplicētākas, un jaunu iemaņu iegūšanai tiks izstrādāti arvien sarežģītāki scenāriji, tajā skaitā arī pilsētvidē. Jaunas tehnikas vienības un aprīkojuma pilnveidošana tikai pastiprinās nepieciešamību pēc to apgūšanas un izmēģināšanas praktiskā pielietojumā dažādos vides apstākļos. Ne par velti ir teiciens: "Atkārtošana ir zināšanu māte."

Uz ikgadējām mācībām būtu jāskatās pozitīvi, proti, ka daudzi cilvēki, karavīri, zemessargi ziedo savu brīvo laiku un veselību, lai neatkarīgi no laikapstākļiem un noskaņojuma pilnveidotos un kļūtu stiprāki, lai nepieciešamības gadījumā spētu palīdzēt sabiedrībai dažādos izaicinājumos. Kā pēdējos pozitīvos sadarbības piemērus var minēt palīdzības sniegšanu Covid-19 vakcinācijas procesā vai Latvijas–Baltkrievijas robežas apsargāšanā. Tāpēc visas sabiedrības interesēs ir, lai palīgi būtu zinoši, mācību procesos izspēlējuši dažādas situācijas un būtu profesionāli gatavi sniegt iespējami kvalitatīvāku palīdzību.

Domājot par labāku iespējamo apziņošanu, saskatu iespēju normatīvajos aktos paredzēt iespēju, ka, mobilajam telefonam savienojoties ar konkrētu sakaru torni, kura darbības zonā notiek aktīvas mācību darbības, tiek izsūtīta automātiska informatīva īsziņa. Tas noteikti palīdzētu uzlabot sabiedrības apziņošanas līmeni un samazinātu liekas diskusijas par to, ka cilvēkiem nebija pieejama informācija par mācību procesa norisi konkrētajā rajonā.

Sargāsim sevi, savu veselību, savus tuvākos un Latviju!