1. Komercnoslēpuma aizsardzības regulējums Civilprocesa likumā

[1] Raksts pievēršas vispārīgajam komercnoslēpuma aizsardzības regulējumam Civilprocesa likumā. Ieviešot Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 8. jūnija Direktīvu (ES) 2016/943 par zinātības un darījumdarbības neizpaužamas informācijas (komercnoslēpumu) aizsardzību pret nelikumīgu iegūšanu, izmantošanu un izpaušanu, Civilprocesa likums tika papildināts arī ar jaunu 30.⁸ nodaļu, kas paredz īpatnības, kas jāņem vērā, prasības kārtībā izskatot lietas par komercnoslēpuma aizsardzību pret nelikumīgu iegūšanu, izmantošanu un izpaušanu. Vēl arī Civilprocesa likuma 250.¹⁶ panta pirmā daļa¹ noteic, ka, pieprasot informāciju lietās par intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumiem, tiesai jāievēro lietas dalībnieku tiesības uz komercnoslēpuma aizsardzību. Rakstā netiek aplūkotas komercnoslēpuma aizsardzības īpatnības iepriekš minētajās atsevišķajās lietu kategorijās.

[2] Civilprocesa likums noteic šādus komercnoslēpuma aizsardzības mehānismus, kas var tikt piemēroti visās civilajā tiesvedībā izskatāmajās lietās:²

1) pēc lietas dalībnieka motivēta lūguma vai tiesas ieskata komercnoslēpuma aizsardzības interesēs tiesas sēdi vai tās daļu var pasludināt par slēgtu (11. panta trešās daļas 1. punkts, šāda norma iekļauta jau sākotnējā Civilprocesa likuma redakcijā);

2) tiesa brīdina lietas izskatīšanā iesaistītās personas par pienākumu glabāt lietas materiālos iekļauto komercnoslēpumu un par atbildību, kas paredzēta par tā izpaušanu³ (11. panta 3.¹ daļas pirmais teikums, spēkā no 2015. gada 26. maija);

3) likums nepieļauj izgatavot komercnoslēpumu saturošu dokumentu atvasinājumus (11. panta 3.¹ daļas otrais teikums, spēkā no 2019. gada 1. aprīļa);

4) tiesa var uzlikt pusei naudas sodu līdz 1200 eiro par apzināti nepatiesa pieteikuma vai sūdzības iesniegšanu, lai sasniegtu prettiesisku mērķi vai kavētu tiesību vai likumisko interešu aizsardzību⁴ (73.¹ panta trešā daļa, spēkā no 2018. gada 28. novembra);

5) pierādījumus, kuri satur komercnoslēpumu, pēc puses motivēta lūguma apkopo atsevišķā sējumā (176. panta trešā daļa, spēkā no 2019. gada 1. aprīļa);

6) tiesa spriedumā neatspoguļo informāciju, kas ir komercnoslēpums, bet norāda, ka ar šo informāciju ir iepazinusies un to izvērtējusi (190. panta otrā daļa, spēkā no 2019. gada 1. aprīļa).

[3] Vairāki procesuāli līdzekļi, kas paredz komercnoslēpuma aizsardzību, vienlīdz attiecināti arī uz valsts noslēpuma aizsardzību (normas attiecībā uz slēgtu tiesas sēdi, brīdinājumu par noslēpuma izpaušanu, dokumentu atvasinājumu izgatavošanu un iekļaušanu atsevišķā lietas sējumā, kā arī šīs informācijas neiekļaušanu tiesas nolēmumā). Tomēr būtiski atšķirīgs ir šo objektu aizsardzības mērķis, un turklāt plašu un detalizētu valsts noslēpuma regulējumu noteic likums "Par valsts noslēpumu" (piemēram, kārtība, kā informācija tiek atzīta par valsts noslēpumu, valsts noslēpuma slepenības pakāpes, noteikts personu loks, kam ir pieeja valsts noslēpumam). Tādēļ būtu ievērojama piesardzība, salīdzinot komercnoslēpuma un valsts noslēpuma aizsardzības nodrošināšanu civilprocesā.

Komercnoslēpuma aizsardzību drīzāk varētu salīdzināt ar privātās dzīves un korespondences noslēpuma aizsardzību tiesvedībā (Civilprocesa likuma 11.