26. Oktobris 2021 /NR. 43 (1205)
Skaidrojumi. Viedokļi
Administratīvās atbildības regulējums dzīvojamo telpu izīrēšanas jomā
Mg. iur.
Natālija Laveniece-Straupmane
Tieslietu ministrijas Valststiesību departamenta Administratīvās atbildības politikas nodaļas juriste 

Likumprojekta "Dzīvojamo telpu īres likums" tapšanas gaitā ekspertu viedokļi par nepieciešamību tajā saglabāt administratīvās atbildības regulējumu dalījās. Tomēr, lai aizsargātu būtiskas īrnieka intereses – tiesības uz mājokli, likumdevējs ir izšķīries par labu administratīvās atbildības noteikšanai par pārkāpumiem dzīvojamo telpu izīrēšanas jomā, kam arī veltīts šis raksts.

Civiltiesiskajām attiecībām ir raksturīgs privātautonomijas princips, un valsts var iejaukties tajās ar administratīvā soda piemērošanu tikai izņēmuma gadījumos. Tas ir pamatojams ar to, ka administratīvās atbildības regulējums nav paredzēts civiltiesisku strīdu risināšanai, un, ja privātpersonai ir iespējams savas aizskartās tiesības aizstāvēt ar civiltiesiskās aizsardzības līdzekļiem, tad par privāttiesiskas attiecības regulējošo normu neievērošanu administratīvo atbildību nevajadzētu paredzēt.1 Tomēr ir vairāki izņēmumi, kad valsts iejaucas privāttiesiskajās attiecībās ar administratīvā soda institūtu. Tiek atzīts, ka šāda valsts rīcība ir attaisnojama jomās, kurās prettiesiska rīcība skar plašu, neidentificējamu personu loku, piemēram, patērētāju tiesību aizsardzībā.2 Līdz ar to, paredzot administratīvo atbildību par tādu normu pārkāpumiem, kas regulē privāttiesiskas attiecības, ir jākonstatē šajās privāttiesiskajās attiecībās pastāvošas aizsargājamās publiski tiesiskās intereses.3

Likumprojekta "Dzīvojamo telpu īres likums" tapšanas gaitā ekspertu viedokļi par nepieciešamību saglabāt tajā administratīvās atbildības regulējumu dalījās. No vienas puses, īres attiecības pastāv starp izīrētāju un īrnieku, un tās neskar plašu personu loku. Taču, no otras puses, tiek uzskatīts, ka strīds, kas pastāv starp privātpersonām un tiek risināts ārpus tiesību normās noteiktās kārtības, apdraud pārvaldes kārtību.

Šis raksts pieejams “Jurista Vārda” abonentiem

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.

Esošos abonentus lūdzam autorizēties:

Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!

ABONĒT

Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!

Abonentu ieguvumi:

  • Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
  • Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
  • Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
  • Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes
ABONĒ 2023.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: mazais, vidējais un lielais abonements!
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Satversme 100: Atver Satversmi
Satversme: Esejas
VĒL ŠAJĀ ŽURNĀLĀ
VĒL PAR ŠO TĒMU
VĒL ŠAJĀ NOZARĒ
VĒL ŠAJĀ RUBRIKĀ
Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties