26. Oktobris 2021 /NR. 43 (1205)
Skaidrojumi. Viedokļi
Jaunais īres likums kreditora un ieguldītāja perspektīvā
Edgars Pastars
Latvijas Finanšu nozares asociācijas juridiskais padomnieks, zvērināts advokāts SIA "ZAB Cobalt" 

Dzīvojamo telpu īres likuma atsevišķām tiesību normām ir noteikti ekonomiski mērķi un virzieni, ar kuriem likumdevējs vēlējies mainīt personu uzvedību. Šā raksta autoram bija iespēja piedalīties to apspriešanā un izstrādē vairāku gadu garumā, tādēļ šajā rakstā vēlos sniegt ieskatu apsvērumos, kas nākotnē tiesām var kalpot labākai likumdevēja apsvērumu izpratnei.

Mērķi

Īres tiesiskās attiecības interesē praktiski visus finansētājus, it īpaši kredītiestādes, alternatīvos ieguldījumu fondus, kā arī pensiju plānus, kuri iegulda alternatīvajos ieguldījumu fondos. Kredītiestāžu interese var izpausties vismaz četros veidos: (1) kā hipotekārais kreditors, kad kredītiestādes uzdevumā tiek pārņemts nekustamais īpašums parādu vai mantojuma lietā vai (2) kredītiestāde piespiedu izsoles gadījumā sniedz bankas garantiju klientam nekustamā īpašuma iegūšanai, vai (3) kredītiestāde finansē īres nama būvniecību un sagaida, ka tas nesīs ienākumus, vai (4) kredītiestāde piešķir aizdevumu īpašniekam iegādāties dzīvojamo telpu nolūkā to izīrēt (buy-to-let, kam piemērojama paaugstināta pirmā iemaksa vismaz 30 procentu apmērā). Pirmajos divos gadījumos ir svarīgi, ka nekustamā īpašuma lietošanas uzsākšanu nekavē negodprātīgs īrnieks, bet trešajā gadījumā gan kredītiestādēm, gan ieguldītājiem ir svarīgi, ka īres nams nes ienākumus un ieguldītāji saņems savu naudu, tostarp pensiju plāni būs ienesīgi, kas ir visas sabiedrības interesēs.

Juristiem bieži vien ir atšķirīga izpratne ne tikai par juridiskajām metodēm un to pielietošanu, bet it īpaši par ekonomiku un vēl jo vairāk kreditēšanu, tādēļ noteikti jāatgādina daži pamatprincipi, lai būtu skaidrs, ka "piens nerodas ledusskapī vai veikalā" (lasi: tiesību normas neražo, bet tikai apkalpo).

Pirmkārt, kredītiestādes finansējumu nepiešķir pret ķīlu, bet gan naudas plūsmu un tās prognozi. Finansējumu pret ķīlu piešķir lombards. Ķīlai viennozīmīgi ir sava loma, bet tikai tad, ja tā spēj nodrošināt līdzekļu, kurus nav izdevies atmaksāt no naudas plūsmas, atgūšanu saprātīgā termiņā (piemēram, viena gada laikā), jo citādi tā tāpat radīs zaudējumus (piemēram, jāveic uzkrājumi (nejaukt, piemēram, ar naudu kontā) ienākumus nenesošam kredītam, konservatīvi pieņemot, ka līdzekļi nebūs atgūstami, atstājot robus pašas kredītiestādes kapitālā).

Šis raksts pieejams “Jurista Vārda” abonentiem

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.

Esošos abonentus lūdzam autorizēties:

Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!

ABONĒT

Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!

Abonentu ieguvumi:

  • Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
  • Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
  • Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
  • Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes
ABONĒ 2022.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: mazais, vidējais un lielais abonements!
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties