Dzīvojamo telpu īres tiesiskās attiecības vienmēr regulē speciālās tiesību normas, jo mājoklis ir viena no primārajām cilvēka vajadzībām.
Vēsturiski īres tiesības attīstījās no nomas tiesībām (galvenā atšķirība no nomas – "raksturīgais pie īres, ka viņas objekts kā tāds nedod ienākumus, bet tiek izlietots tieši zināmu vajadzību apmierināšanai, nevis ienākumu iegūšanai"1), turklāt pamatā attīstības tendence bija šāda – "īrnieka tiesības paplašinājās, sašaurinoties attiecīgi izīrētāja rīcības brīvībai par izīrēto īpašumu".2 Mainoties sociālekonomiskajai situācijai, mainās arī īrnieku un izīrētāju tiesību un pienākumu apjoms, un īrnieku tiesības var tikt gan paplašinātas, gan arī sašaurinātas.
Gandrīz trīsdesmit gadus mums bija likums "Par dzīvojamo telpu īri",3 kuru nomainīja 2021.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!
Abonentu ieguvumi:
|
Žurnāls tiesiskai domai un praksei | |
|
Lasītāju serviss: abonenti@lv.lv
Informatīvais tālrunis 67311161
darbadienāsno 9:00-17:00 |
||
| Abonēšana | Par "Jurista Vārdu" | |
| Žurnāli | Redakcija | |
| Reklāma | Autoriem | |
| Darba sludinājumi | Lietošanas noteikumi | |
| Redakcija: juristavards@lv.lv | Grāmatas |
Autortiesības Kontakti |
|
Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības
/Latvijas Republikas Satversmes 90. pants/ |
© VSIA "Latvijas Vēstnesis" | |
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.
