26. Oktobris 2021 /NR. 43 (1205)
Skaidrojumi. Viedokļi
Vai Dzīvojamo telpu īres likums pārkāpj denacionalizēto namu īrnieku tiesības uz mājokli
Mg. iur.
Ieva Arklone
Tiesībsarga biroja Sociālo, ekonomisko un kultūras tiesību nodaļas juridiskā padomniece 

Dzīvojamo telpu īres likumprojekta izstrādes laikā Tiesībsarga birojā vērsās vairāku denacionalizēto namu īrnieku apvienības, kā arī paši denacionalizēto namu īrnieki, vēršot uzmanību, ka līdz ar jauna likuma izstrādi ar vardarbīgiem paņēmieniem tikšot pārtrauktas piespiedu īres attiecības, iznīcināta šo īrnieku aizsardzības sistēma, kā arī joprojām neesot atrisināts kompensācijas jautājums, ko bija paredzēts izstrādāt ar 1991. gada 30. oktobra Augstākās padomes lēmumu "Par Latvijas Republikas likumu "Par namīpašumu atdošanu likumīgajiem īpašniekiem" un "Par namīpašumu denacionalizāciju Latvijas Republikā" spēkā stāšanās kārtību".1

Jauna tiesiskā regulējuma izstrādes nepieciešamība

Augstākā padome 1991. gada 20. martā pieņēma lēmumu "Par valsts īpašumu un tā konversijas pamatprincipiem". Saskaņā ar lēmumu Augstākā padome nolēma ekonomiskās reformas ietvaros veikt valsts īpašuma konversiju, lai radītu apstākļus ekonomikas pārejai uz tirgus attiecību principiem, liekot saimnieciskās attīstības pamatā privāto iniciatīvu, lai likvidētu saimnieciskās darbības valsts monopolu, strukturāli pārkārtotu tautas saimniecību, kā arī atjaunotu taisnīgumu. Valsts īpašuma konversija cita starpā ietvēra valsts uzņēmumu nodošanu pašvaldību īpašumā, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, kā arī valsts un pašvaldību īpašuma denacionalizāciju.2

1993. gadā tika pieņemts likums "Par dzīvojamo telpu īri", t.i., laikā, kad notika valsts īpašumu konversija. Tādējādi, organizējot denacionalizācijas procesu valstī, bija svarīgi, lai tiktu nodrošinātas tiesības uz mājokli. Ņemot vērā, ka likums "Par dzīvojamo telpu īri" tika radīts ap­stākļos, kad notika ekonomikas pāreja no valsts regulētas ekonomikas uz ekonomiku, kas ir balstīta uz tirgus attiecību principiem, nolūkā izvairīties no iespējamās sociālās spriedzes likums jau sākotnēji ietvēra izteiktu īrnieku tiesību aizsardzību, vienlaikus ievērojami ierobežojot izīrētāja kā izīrētā objekta īpašnieka tiesības.

Arī tiesībsargs vairākus gadus vērsa atbildīgo ministriju un iestāžu uzmanību uz īres tiesisko attiecību regulējuma sakārtošanas nepieciešamību, jo neskaidrais tiesiskais regulējums radīja konfrontāciju starp divām fundamentālām cilvēka pamattiesībām – tiesībām uz īpašumu un personas mājokļa neaizskaramību. Piemēram, atsevišķas likuma "Par dzīvojamo telpu īri" normas radīja iespēju negodprātīgai tiesību un interešu izmantošanai. Tādējādi, vērtējot kopumā, ir pamats apgalvot, ka likums "Par dzīvojamo telpu īri" bija novecojis un neatbilda mūsdienu sociālekonomiskajai situācijai.

Jaunais Dzīvojamo telpu īres likums ir tapis garās diskusijās, darba grupās un Saeimas komisijas sēdēs.

Šis raksts pieejams “Jurista Vārda” abonentiem

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.

Esošos abonentus lūdzam autorizēties:

Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!

ABONĒT

Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!

Abonentu ieguvumi:

  • Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
  • Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
  • Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
  • Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes
ABONĒ 2023.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: mazais, vidējais un lielais abonements!
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties